Neskatoties uz Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumu uzņēmuma Laval
lietā, daļa kreisi orientēto Eiropas Parlamenta (EP) deputātu joprojām
uzskata, ka šis bija viens no sociālā dempinga paraugiem, kas ES nebūtu
pieļaujams. Tas šonedēļ bija secināms debašu laikā EP. To bija
rosinājuši sarīkot deputāti, kas uzskata, ka EKT nolēmums attaisno
sociālo dempingu.
Uz debatēm bija uzaicināts arī ES nodarbinātības un sociālo lietu
komisārs Vladimirs Špidla. Viņš debašu laikā mēģināja izpatikt gan
kreisi noskaņotajiem deputātiem, gan liberāļiem un Austrumeiropas
eiroparlamentāriešiem. V.Špidla uzsvēra, ka nav pieļaujams sociālais
dempings, taču tajā pašā laikā atzina, ka EKT spriedumi Laval un Viking
line lietā neapdraud Ziemeļvalstu sociālo modeli. Komisārs tāpat
sacīja, ka ir nepieciešams veicināt ciešāku sadarbību starp
dalībvalstīm. Eiropas Komisija (EK) arī plāno pieņemt ieteikumus par
darba ņēmēju norīkošanas direktīvas īstenošanu. EK tai skaitā
paredzējusi uzsākt cīņu pret nelegālo nodarbinātību un darba ņēmēju
darba apstākļu uzlabošanu.
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (TB/LNNK) debates laikā uzsvēra, ka
EKT sprieduma rezultātā tiek uzturēta spēkā viena no četrām ES
pamatbrīvībām — kustības brīvība. R.Zīle mudināja saprast, ka no
patiesi brīvas un nediskriminējošas personu, preču, pakalpojumu un
kapitāla kustības ieguvēji ES būs visi.
Vācu zaļo deputāte Elizabete Šrēdere savukārt pauda pārliecību, ka
arodbiedrībām bijušas leģitīmas tiesības rīkoties un EKT tās nav ņēmusi
vērā. Debašu laikā daži deputāti pat izteicās, ka, viņuprāt, netaisnīgā
sprieduma dēļ pat būtu jāmaina Lisabonas līgums. "Ja kāds grib, lai
ekonomiskās intereses prevalē pār sociālajām, tam jāprasa mainīt
pamatlīgumus," sacīja vācu eiroparlamentārietis Francis Vircs. Tiesa,
dāņu liberāļu deputāte Anne Jensene uzsvēra, ka šādi soļi nav jāsper,
taču ziemeļvalstīm vienalga jāmeklē ceļus, kā "nodrošināties pret
sociālo dempingu".
Zviedru eiroparlamentārietis Gunnars Hokmarks gan pauda pārliecību, ka EKT spriedumi neierobežo kolektīvās tiesības.
Kā jau vēstīts, EKT atzina, ka zviedru arodbiedrību vēršanās pret Latvijas celtniekiem, izspiežot viņus no Zviedrijas, nebija attaisnojama un ir uzskatāma par pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu. Tiesa konstatēja, ka uzņemošā dalībvalsts nevar pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ievērot darba noteikumus un nosacījumus, kas pārsniedz obligātos minimālās aizsardzības noteikumus. Vienlaikus EKT secināja, ka arodbiedrību tiesības uz kolektīvo rīcību ir jāatzīst par pamattiesībām, taču tām jābūt proporcionālām.
Kā uzsver EP deputāts Valdis Dombrovskis (JL), spriedums Laval lietā ievieš lielāku juridisko skaidrību, kādas prasības izvirzīt uzņēmumiem, kas norīko savus darbiniekus darbam citās ES dalībvalstīs. Tas nosaka, ka ir jāievēro attiecīgās dalībvalsts prasības, bet tām ir jābūt skaidri formulētām. "Šajā gadījumā šos uzņēmumus nevar pakļaut patvaļai un neprognozējamām prasībām no valsts institūciju vai arodbiedrību puses," uzsver deputāts.
Jāatgādina, ka zviedru arodbiedrību un Laval strīda pamatā bija Vaksholmas skolas rekonstrukcijas plāni. 2004.gadā Laval meitasuzņēmums sāka sarunas ar zviedru arodbiedrībām par koplīguma noslēgšanu, taču sastapās ar ultimātu — maksāt strādniekiem nesamērīgi augstas algas vai pamest Zviedriju.
Roberts Zīle, EP deputāts:
Jēdziens "sociālais dempings", kas ir tik populārs arī [Eiropas] parlamentā, kad tiek runāts par brīvu pakalpojumu kustību no jaunajām ES dalībvalstīm, Laval lietas gadījumā nav piemērojams. Zviedrijas arodbiedrības patiesais mērķis bija neielaist citas dalībvalsts uzņēmumu sniegt pakalpojumu ES tirgū. Vairāku ES dalībvalstu, tajā skaitā — arī Zviedrijas, kapitāls pēdējos gados ir ienācis Baltijas valstu tirgū un caur agresīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu devis šīm kompānijām milzīgu peļņu. Taču Latvija nekad nav ierobežojusi šo kapitāla plūsmu, pat tad, kad ārvalstu kompāniju peļņa bija ārkārtīgi augsta un tika īstenots "eksporta sociālais dempings": latvieši, kas strādāja šajās bankās, saņēma atalgojumu, kas bija ievērojami zemāks par tādu pašu darbinieku algu Zviedrijā.