Zviedru retoriku viņa neuzskata, par jaukšanos Latvijas iekšējās lietās, bet tas atspoguļojis bažas, kādas bija veicinājuši politiskie procesi, vai, "pareizāk sakot, to nenotikšana Latvijā". "Latvija joprojām ir jauna ES dalībvalsts, un izskatās, ka mēs mācāmies saprast, kā darbojas šī valstu apvienība," teic I. Šulca. Viņai šķiet, ka piecos gados, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, ir pierādījies, ka izvēlētais politiku kurss nav devis vajadzīgo stabilitāti un radījis aizsardzības mehānismus situācijā, kad arī ārējā vide ir nestabila. "Diemžēl jāsaka, ka nav izmantotas arī iespējas struktūrfondu apguves jomā," teic I. Šulca.
Tomēr ekonomiskās situācijas ietekme uz Latvijas starptautisko reputāciju nevar būt pašmērķis. "Daudz svarīgāka ir
stabilitāte un sabiedrības uzticība valstij," skaidro I. Šulca. Tāpēc Latvijai būtu jāpilda vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. "Sekas vienošanās
nepildīšanai būtu negatīvi signāli ārvalstu tirgiem, investīcijas
neienāktu Latvijā un valsts faktiski atkal būtu maksātnespējas
priekšā. Latvijai nav labāku scenāriju par šo vienošanos pildīšanu
- ir tikai sliktāki scenāriji," brīdina I. Šulca.