EK pirmo palīdzības miljardu Latvija varēs saņemt martā

Ak tad martā dos. Nu līdz tam jau daudzi neizvilks. Paliks vairāk shēmotājiem.

Atslaabstiet- taa nauda jau tek -muusu iereednju kabataas

IIsteniibaa pashreizeejos apstaakljos buutu nepiecieshams izveidot Interneta lapu, kuraa noraadiitu, cik un kam (arii sadaliijumaa pa uznjeemumiem, iekljaujot informaaciju par to iipashniekiem, darbiibas veesturi) shii nauda aiziet, jo nodoklju maksaataajiem ir tiesiibas zinaat, kur aiziet nauda, kuru veelaak buus jaatdod nodoklju veidaa, taatad atnjemot no savas naakotnes labklaajiibas.

DRAUSMAS!! Kretīniem būs ko zagt...

ko tas slakteris to gulbi vazā līdz baigā Latvijas ekonomikas glābēja, valsts nosaukumu no pašmājās ražotās produkcijas ar vieglu roku lika izņemt, kā tādu bezatbildi var pie kredita laist klāt, viņa jau ir pierādījusi, ka tautsaimniecībā notiekošais maz rūp, tik cik amata nosaukums, lai saņemtu lielas naudas par nepadarīto

Daudzes kungs, ka tad ir ar demagogiskam runam!? Smadzenes vajag ieslegt un tad runat, varbut, kas sanaks! Ceribas gan ir vajas, ka Jums kas varetu pielekt! Zel, dumjs jau neesat, tacu paklaujaties valdosajai nomenklaturai un rezultata runajat vienu glupibu pec otras!

Domāju, ka lielā mērā pateicoties tieši Zviedrijas bankām Latvija to aizdevumu dabūja. Tā kā aizkautā balsī bļaut par zviedru bankām arī nevajag. Man kaut kā īsti nav pārliecības, ka "nothing special" nospēlēja galveno ledlauža un laimes lāča lomu tajā procesā. Nu vot nav tādas pārliecības. Un ja nebūtu šī aizņēmuma, tad valsts būtu daudz dziļākā bedrē, kā tagad. Iekšējo rezervju jau nav. Jāmeklē ārpusē - un mazai valstij tas nekad nav bijis viegli.

Tagad tik nevajadzētu pieļaut, ka šī nauda tiek atdota Zviedrijas bankām. Ir jau dzirdēts plāns - visu šo naudu atdot taisni šīm bankām - valdība pārņem uzņēmumus, kas parādā bankām un noskaita tām attiecīgās summas.

Apkaunojoši, bet citas izvēles jau vairs nav.

Pionieru solījums sarkanajam kaklautam Valdības lielie plāni tuvākajam gadam Ir gan bažas, ka vēstulē fiksētās prognozes ir pārāk optimistiskas. Piemēram, 8. punktā valdība paredz, ka 2009. gadā produkcijas izlaide samazināsies par 5%. Un tikai. Te var atgādināt, ka Somijā jau pērnā gada novembrī, salīdzinot ar 2007. gada novembri, rūpniecības izlaide bija samazinājusies par 10,1% (Global Insight Daily Analysis, 05.01.2009.). Kritums, kas mērāms virs 5%, fiksēts arī tādās valstīs kā Zviedrija, Spānija, Portugāle, kur taču ekonomiskā situācija ir labāka nekā Latvijā. Nosacīti labā ziņa ir tā, ka valdība ir iezīmējusi krīzes ilgumu – «mērens pieaugums» atsāksies 2011. gadā. Trīs gadi. Vispār jau Īrijas valdība gadu mijā paziņoja, ka tās ekonomikas savešanai kārtībā būs nepieciešami pieci gadi, bet būsim optimisti. Kas tad tiks darīts? Īsi sakot, Latvija apņemas celt nodokļus. Respektīvi, paralēli jau piedzīvotajam PVN kāpumam netiek izslēgta tā tālāka paaugstināšana, savukārt jau tagad ir skaidrs, ka, sākot ar 2010. gadu, tiks ieviests 10% nodoklis visiem kapitāla ienākumiem (procentiem, dividendēm, autoratlīdzībai, īres ienākumiem, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no akcijām, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no nekustamā īpašuma). Lai nu būtu, lai gan ir neliela skepse par VID spējām izsekot, piemēram, privātpersonu ienākumiem no īres. Vispār jau dīvaini. Kad SVF piešķīra kredītu Baltkrievijai, mūsu kaimiņi nodokļus samazināja. Latvijā izskanējis, ka baltkrievi devalvējuši savu valūtu, kas, protams, ir sliktā ziņa, bet kaut kā noklusēts, ka turpmāk iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs vienota likme 12% (individuālajiem uzņēmējiem – 15%), kas ir solis nodokļu pazemināšanas vērtībā, jo līdz šim Baltkrievijā bija progresīvā likme, kas varēja sasniegt 30%. Tiek samazināti nodokļi vēl četrās pozīcijās (BelaPAN, 01.01.2009.). Savukārt vistracinošākais ir tas, ka valdība apņēmusies iejaukties privātajā uzņēmējdarbībā – spiest samazināt algas arī šajā sektorā strādājošiem. Tieši spiest, nevis mudināt, aicināt utt., jo tikai tā var tulkot kareivīgo tekstu 31. punktā, ka īpašas komitejas tiesības būs «uzraudzīt nominālās algas (un piemaksu) samazināšanas pasākumu īstenošanu valsts un privātajā sektorā». Var jau daudz runāt par neadekvāti augstu celtnieku vai, ja vēlaties, žurnālistu atalgojumu, tomēr šos jautājumus regulē tirgus pieprasījums, nevis kārtējā aritmētiskā «apcirpšana», kuras rezultāts var būt vienīgi a) nelegālās samaksas īpatsvara palielināšanās, b) cilvēku ekonomiskās emigrācijas atjaunošanās. Labā ziņa ir tā, ka līdz aprīļa beigām valdība ir apņēmusies izstrādāt uzņēmumu un mājsaimniecību parādu bankām restrukturizācijas stratēģiju (16. punkts). Citiem vārdiem sakot, valdība apzinās, ka t.s. slikto kredītu īpatsvars palielināsies, un nepaļaujas, ka bankas būs tik saprātīgas, ka parādniekus negremdēs. Cita lieta, ka stratēģijas izstrādes procesā gan jau banku lobiji brangi pastrādās. 2 Mazināšot birokrātisko slogu Uzņēmēji – joprojām valsts aparāta ķīlnieki Tā jau mēdz teikt, ka «ziepes savārīt» nav grūti, bet pēc tam to visu izstrēbt... Šī triviālā atziņa nāk prātā, caurskatot valdībai aizvadītajā nedēļā iesniegto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu 2009. gadam. Citiem vārdiem sakot, ir jau labi, ka likumdošanas negludumi un nejēdzības vispār ir pamanītas, tomēr tikpat loģisks ir jautājums – kāda atbildība gulstas uz tiem «domas titāniem», kas šīs aplamības ir radījuši? Un kādēļ ir nepieciešams tik ilgs laiks to labošanai? Piemēram, ir nedaudz dīvaini lasīt «atklāsmi», ka 1995. gadā – pirms 14 gadiem! – pieņemtais Būvniecības likums ir tā kā mazliet novecojis un to vajadzētu labot. Ja mēģinām noskaidrot, kam 2009. gada plāna īstenošanas gadījumā kļūs vieglāk, jāsecina, ka visiem, kas izdara jebkādas operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Piemēram, līdz 1. aprīlim paredzēts labot kārtību, ka katrs nekustamais īpašums jāieraksta Zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras rajonā tas atrodas, – pēc 1. aprīļa dokumentus īpašuma ierakstīšanai varēšot iesniegt jebkurā zemesgrāmatu nodaļā. Savukārt pēc 1. maija nebūšot vairs nepieciešams zemesgrāmatu nodaļā nogādāt reģistrācijas maksājuma uzdevumus fiziski – maksājumu veikšanas faktu pārbaudīšot paši Zemesgrāmatas darbinieki. Arī labi – atliek cerēt, ka šie jauninājumi (ja tie, protams, tiks ieviesti iestāžu budžetu apcirpšanas rezultātā) palīdzēs atdzīvoties nekustamo īpašumu tirgum. Laba ziņa arī tiem uzņēmējiem, kas balansē uz bankrota sliekšņa. Proti, ir konstatēts, ka tiesiskās aizsardzības procesa pašreizējais termiņš – gads – uzņēmējam bieži ir nepietiekams, lai uzlabotu savu maksātspēju, tāpēc to paredzēts dubultot. Vienīgi nav saprotams, kāpēc šīs izmaiņas likumdošanā plānots veikt tik lēni – līdz 1. oktobrim –, jo šī, nu, ir lieta, kas vajadzīga, kā saka, rīt līdz pusdienlaikam. Līdzīgi ir arī ar citiem, ar maksātnespējas, bankrota procedūrām saistītiem, jautājumiem – to sakārtošanai tiks veltīti desmit mēneši. Cita arvien būtiskāka problēma uzņēmējiem: savstarpējie parādi. Plāna autori ir attapušies, ka šobrīd uzņēmums neatgūto debitora parādu var pilnībā norakstīt tikai tad, kad ir tiesas spriedums par parāda piedziņu un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Paši ierēdņi atzīst, ka tuvākie tiesu termiņi ir «orientējoši» 2011. gadā. Bet tikmēr uzņēmējiem bilancē «„karājas» šie parādi ar visu no tā izrietošo uzņēmēju attiecībās ar VID. Savukārt kaut ko mainīt plāna sastādītāji ir gatavi tikai pēc astoņiem mēnešiem (labākajā gadījumā). «Kronis» šim nesteidzīgumam ir mērķis papildināt Finanšu ministrijas interneta mājaslapu ar sadaļu, kas informēšot par plānotajām izmaiņām grāmatvedības likumdošanā. Kā jums liekas, cik ilgs laiks nepieciešams mājaslapas pielabošanai? Mēnesis? Divi? Nē, vismaz četri. Tiek konstatēta idiotiska kārtība, ka lauku naktsmītņu saimniekiem 24 stundu laikā kopš ārzemnieka ierašanās viesa deklarācija jānogādā rajona centrā, kas praksē varētu nozīmēt, ka saimnieks brauc kaut 100 kilometru ik dienu. Kā jums šķiet, cik ilgs laiks apstākļos, kad tūrismam jau tā ir grūti 21% PVN rezultātā, nepieciešams, lai šādu lēmumu atceltu? Vismaz septiņi mēneši. Šī nu ir tā reize, kad nepieciešama premjera un ministru tieša iejaukšanās ar skaidru norādi – «ātrāk!». Ja nevar, tad konkrētās amatpersonas ir pirmās rindā «uz izlidošanu». Te svarīgi arī saprast, ka šīs uzskaitītās un citas problēmas attiecas ne tikai uz darba devējiem, bet arī ņēmējiem. Ja saimniekam valsts neizdarību dēļ rodas problēmas, tās ātri vien kļūst arī par ierindas darbinieku problēmām. "Nedēļa"