Kā sestdien publicētā intervijā Latvijas Avīzē (LA) stāsta A.Ēķis, kustības politiskais spārns aptaujājis kustības dalībniekus, cik
un kuri gribētu iet politikā, kļūt par kandidātiem vēlēšanām. "Mani
nedaudz pārsteidza, ka aptauja vēl nav beigusies, taču daudzi
piekrituši, ka būtu gatavi virzīties uz politikas pusi. Vārdā nesaukšu,
man pagaidām nav tādu autorizācijas tiesību," saka kustības vadītājs.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņi ies vai tiks deleģēti Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienotajā sarakstā, LNT vadītājs atbild: "Apmēram tā."
Pašu viņu gan darbošanās politikā neinteresējot, un uz Saeimu nekādā
gadījumā negribot iet.
Jau vēstīts, ka par pievēršanos politikai iepriekš paziņoja kustības dibinātājs un iepriekšējais padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Guntis Belēvičs. Pēc šī paziņojuma G.Belēvičs aizgāja no padomes priekšsēdētāja amata, bet drīz pēc tam klajā nāca G.Belēviča atzīšanās, ka viņš patiesība esot «aizgājināts» no kustības vadības, jo paudis pārāk liberālus uzskatus par geju un lesbiešu laulībām, kas neesot paticis Aināram Šleseram (LPP/LC). Tiesa, kustība oficiāli par G.Belēviča nomaiņas iemesliem joprojām min viņa vēlmi startēt vēlēšanās.
Vaicāts, vai kustība Par labu Latviju saviem politiķiem neliks sadarbības ierobežojumus, ka pēc
vēlēšanām nedrīkst iet kopā ar Vienotību vai Saskaņas
centru, viņš pauda savu personīgo viedokli, ka šķēršļi
nav jāliek. Viņaprāt, Vienotībā ir daži elementi no nesamierināmā kosmopolītu
spārna, kuri viņam nebūtu pieņemami, bet tādu tur nav pārsvarā. A.Ēķis arī pauž viedokli, ka lielos vilcienos ar Vienotību nav ideoloģisku pretrunu. Vienīgais,
ka starp viņiem esot cilvēki, kuri daudz runā, vienlaikus mudinot uz neko
nedarīšanu. "Viņiem nav sliktu mērķu pret Latviju, bet viņi negrib neko
iesākt, jo citādi tevi vētīs ar KNAB. Viņi ir tie desmitkārt mērītāji," saka LNT īpašnieks, atsaucoties uz iepriekš intervijā teikto, ka mums vienmēr tā bijis,
ka desmit reizes mērīsim, pirms griežam, un labāk nemaz negriežam.
Intervijā viņš arī klāsta savu ideju par kustības un politiķu sadarbību. Proti, viņaprāt, svarīgākais ir izveidot pasūtījumu politiķiem un tad skatīties, kas
piekrīt pildīt pasūtījumu vai nepiekrīt. Kā stāsta kustības padomes priekšsēdētājs, līdz šim tauta nekad nav izteikusi pasūtījumu politiķiem, ko tā vēlētos
no politikas Latvijā, toties 20 gados arvien audzēta
neapmierinātība ar politiķu darbu.
Tāpēc viņš uzskata, ka padomes priekšsēdētāja amatā viņam jācenšas izskaidrot, ka tautai ne tikai
reizi četros gados ir ietekme ar savu balsi, bet tā var "pasūtīt
mūziku", kas deputātiem jāizpilda. "Mūsu apvienībā skaidri un
nepārprotami deklarēsim, ko gribam no politikas."
A.Ēķis iecerējis no pirmdienas LNT pēc plkst.21 organizēt diskusiju raidījumu ciklu nedēļas garumā –
tautas deklarācijas rakstīšanu. Kā klāsta LNT šefs, cilvēkiem tiks dota plaša iespēja
izteikt viedokli, kādu viņi grib redzēt Latviju. "Tātad papriekš cilvēku
redzējums, ko mēs gribam, un tad lai partijas pievienojas, nevis kā
citām reizēm, kad partijas uz vēlēšanām sasolīja – mēs gribam to un to,
mēs darīsim to un to, bet pēc vēlēšanām ar ieslēgtu kreiso pagriezienu
stūri sasvēra pa labi. Šoreiz priekšplānā būs ekonomiskās diskusijas," stāsta kustības padomes priekšsēdētājs.
Programmas sadaļas rakstot dažādi speciālisti.
A.Ēķis atzīst, ka par prezidenta pilnvaru palielināšanu, ko viņš aizstāv, pasūtījuma nebūs, jo viņam par to nav izdevies pārliecināt vairākumu.
Kā norāda par labu Latviju padomes priekšsēdētājs, patlaban kustībā ir uzņēmēju gals, ir politiķu stūrītis un ir vēl daudz dažādu profesiju cilvēku, inteliģence. Kā piemērus viņš min Hermaņa Brauna fonda direktori Innu Davidovu, filmu producenti Laimu Freimani, LZA Ekonomikas institūta pētnieku Jāni Poču, žurnāla Latvijas Vēsture fonda pārstāvi Ļubovu Zīli, akadēmiķi Egonu Lavendeli, Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu.
Uz LA žurnālistu teikto, ka prezidijā nav tautas pārstāvju, bet tikai enerģiski biznesmeņi un viņiem līdzīgie, A.Ēķis sola, ka būs arī tautas pārstāvji.
Pēc viņa teiktā, patlaban kustībai savākti 300 000 latu.
A.Ēķis intervijā LA pievēršas arī komentētājiem internetā. "Internetā darbojas daži cilvēki, ko es saucu par vēmējiem, rakstīdami tracinošus komentārus. Bet ar to viņi dedzina paši sevi – pirmkārt. Var mēģināt uzlikt atbildību portālu redaktoriem, var pieņemt likumu, ar kuru aizliedz anonimitāti internetā. Neuzskatu, ka tādēļ izjuks demokrātija. Varbūt tādā ar visu dzīvi neapmierinātā interneta komentētājā slēpjas nomiris stukačs, kurš būtu izcili kalpojis VDK. Neesmu dziļi reliģiozs cilvēks, bet man tomēr liekas, ka izteiktai domai vai vārdam ir liels spēks un tas nereti atgriežas pie teicēja atpakaļ, un tāpēc vēmēji īstenībā nav laimīgi cilvēki, redzēdami visu negatīvi. Žults uzkrājas, ziniet. Žurnālists parakstās zem katra teikuma vai TV kadra un nes atbildību par saviem vārdiem – kāpēc gan pēkšņi internetā iespējama jebkura vaļība un brīvība līdz, kā teicāt, patoloģijām?" vaicā LNT vadītājs.