Ekonomiskās izaugsmes zaudētais potenciāls

Sekmīgi funkcionējošas sistēmas potenciāls sasniegt kopīgo mērķi ir ievērojami lielāks nekā katra tās atsevišķa elementa potenciāls. Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīviem, uz pierādījumiem balstītiem veselības aprūpes pakalpojumiem nav iespējama, ja valdība atsakās nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan ģimenes ārstiem kā centrālajam posmam primārajā veselības aprūpē, gan pārējiem veselības aprūpes līmeņiem. Kā norāda Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija, mūsdienās ekonomiskā izaugsme balstās uz zināšanām un inovāciju. Nenoliedzami veselības aprūpes kvalitāte ir atkarīga no tajā ieguldītajiem materiālajiem līdzekļiem, tomēr arvien būtiskāka kļūst mērķtiecīga zināšanu vadīšana. Jaunākie pētījumi uzsver savstarpējās komunikācijas nozīmi intelektuālajā darbā. Ģimenes ārsti nedrīkst būt izolēti, ir nepieciešams veidot multidisciplināru komandu. Ārsti gaida stabilitāti Veselības aprūpes kvalitāte neuzlabosies, ja finansējuma palielināšana arī turpmāk tiks saprasta kā esošo līdzekļu pārdale sistēmas iekšienē. Ar šādu rīcību tiks veicināta vienīgi nestabilitāte un iekšējās nesaskaņas. Stabilitātes trūkums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē ģimenes ārstu darbu. Ir nepieciešama stabilitātes un paļāvības sajūta, lai ieguldītu līdzekļus jauna medicīniskā aprīkojuma iegādei, prakses labiekārtošanai un profesionālās kvalifikācijas celšanai. Biežas izmaiņas saistās arī ar papildu izmaksām jau tā nepietiekamajā ģimenes ārsta prakses budžetā, tās apgūstot un ieviešot ikdienas darbā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2006.gada beigās bija 5,6 ģimenes ārsti un 42,3 medicīnas māsas uz 10 000 iedzīvotājiem. Tie ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā tajā pašā laika posmā Eiropas Savienībā bija vidēji 9,8 ģimenes ārsti un 74,2 medicīnas māsas uz 10 000 iedzīvotāju. Ģimenes ārsts Latvijā nevar nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, ja to sniegšanai neparedz adekvātu publisku finansējumu, personālu un aprīkojumu, kā arī atbalsta institūcijas. Valdības piedāvātie īslaicīgie risinājumi neļauj plānot darbību ilgtermiņā. Jaunieši nav motivēti izvēlēties medicīnas studijas, jo nav pārliecināti, ka viņu darba apstākļi un darba atlīdzība atbildīs ieguldītajam. Ja valdība piedāvā tikai solījumus, kas sistemātiski netiek pildīti, kā arī veic nepārtrauktas izmaiņas finansēšanas modeļos, neviens nevēlas uzņemties risku par nākotnes rezultātiem, kas izriet no šodienas lēmumiem. Tādējādi, nemainoties situācijai, trūkstot publiskam finansējumam un problēmu risinājumam pēc būtības, pašreizējo veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību nodrošināt nebūs iespējams.Veseli ļaudis — labāka valsts Ņemot vērā esošo situāciju, nākamgad aizvien vairāk palielināsies rindas pēc plānveida medicīniskās palīdzības pakalpojumiem. Tādējādi tiks vēl vairāk veicināta atbildības nevienlīdzīga sadale. Ģimenes ārsts nevar būt vienīgais atbildīgais par iedzīvotāju veselību. Par to ir atbildīgas valsts institūcijas, ārstniecībā iesaistītās personas, kā arī pats cilvēks, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un ārstniecības personu ieteikumus. Finansējuma trūkuma dēļ arī turpmāk netiks pietiekami izmantots profilaktisko pasākumu un savlaicīgas veselības aprūpes potenciāls. Var prognozēt, ka palielināsies akūti hospitalizēto pacientu skaits, specializētākās un dārgākās veselības aprūpes izmaksas, kā arī sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pasaules Veselības organizācija norāda — katrs jaundzimušo paredzamā dzīves ilguma papildu gads Latvijai nozīmētu ieguvumu 30% apjomā no gada IK. Pierādīts, ka valstīs ar spēcīgu primāro aprūpi ir mazāk potenciāli zaudētu dzīves gadu (priekšlaicīgas mirstības rādītājs), salīdzinot ar valstīm, kurās ir mazāk attīstīta primārā aprūpe. Turklāt pēdējos gados šī atšķirība pieaug. Pētījumi liecina, ka labāks iedzīvotāju veselības stāvoklis nozīmē augstāku darba produktivitāti, lielākus ienākumus un iespēju bērniem iegūt labāku izglītību. Veselāki cilvēki sagaida garāku mūžu, tāpēc lielāku savu ienākumu daļu velta izglītības iegūšanai, uzkrājumu veidošanai un citām ilgtermiņa investīcijām. Savukārt slikts veselības stāvoklis vecumdienās būtiski paaugstina agrākas pensionēšanās varbūtību. Augstāka nodarbinātība, ko veicinātu labāka veselības aprūpe, mazinātu nākotnē sagaidāmo demogrāfiskās slodzes pieaugumu. Nepietiekamas investīcijas veselības aprūpē pasliktina iedzīvotāju veselības stāvokli, kas savukārt veicina nabadzību. Jaunākās atziņas liecina, ka zems sociālekonomiskais stāvoklis un izteikta ienākumu sadalījuma nevienlīdzība ir nozīmīgs veselības stāvokli ietekmējošs faktors. Pastāvot augstai nevienlīdzībai, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem iegūst salīdzinoši mazāk no valsts tēriņiem sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai. Jo lielāka ir nevienlīdzība, jo mazāk bagātākais sabiedrības slānis ir ieinteresēts visas sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanā. Jau tagad nabadzība neļauj daļai Latvijas iedzīvotāju saņemt atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus. Valdība nedrīkst pieļaut situāciju, kad atsevišķu sabiedrības slāņu intereses tiek uzskatītas par būtiskākām. Valstij ir jāaizsargā ikviena cilvēka veselība, ņemot vērā visas sabiedrības intereses. Un tikai politiskā griba vai tās trūkums noteiks, vai tiks ievērotas visas sabiedrības intereses! Ne katram ir pietiekamas zināšanas ekonomikā, lai novērtētu labas veselības pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti, labklājību un valsts ekonomiku kopumā. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valdība un politiķi izprastu mērķtiecīgu investīciju veselības aprūpē nozīmi valsts izaugsmes veicināšanā.