Ekspertu vērtējumā cenu kāpums šā gada aprīlī bijis straujāks par prognozēto un arī maijā cenu kāpums gada griezumā uzrādīs vēl straujāku kāpumu. Gada otrajā pusē inflācijas spiedienam vajadzētu mazināties, taču 2012.gadā inerces dēļ inflācija var nesamazināties pietiekami strauji, lai Latvija 2013.gada sākumā spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozēja, ka jau šogad gada inflācija veidos 4,2%. Turklāt, ja pasaulē turpināsies līdzšinējais naftas un citu izejvielu cenu pieaugums, arī Latvijas inflācija var izrādīties straujāka.
Swedbank skatījumā, pašreizējās tendences liecina par nepieciešamību pēc rīcības no valsts puses, turklāt esot ļoti būtiski šos pasākumus sākt jau tagad, lai tie varētu nest augļus jau nākamajā gadā.
Strašuna uzsver, ka tikai ar patēriņa nodokļu nepaaugstināšanu nākamgad kritēriju izpildei var arī nepietikt. Swedbank prognozē, ka 2012.gadā vidējā patēriņa cenu inflācija pierims līdz 2,6%.
Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis saka, ka gada otrajā pusē patēriņa cenu pieaugumu nedaudz mazinās bāzes efekts, jo pērnā gada otrajā pusgadā visos mēnešos, izņemot augustu, tika fiksēts cenu kāpums, tomēr uz augšu inflāciju "spiedīs" plānotie nodokļu palielinājumi degvielai un dabasgāzei.
Viņš brīdina, ka jebkādi turpmāki nodokļu palielinājumi pie jau tā samērā augstas inflācijas palielina risku, ka pārlieku augstas inflācijas dēļ eiro 2014.gadā ieviest neizdosies.
SEB banka prognozē, ka maijā patēriņa cenu kāpums salīdzinājumā ar aprīli būs zemāks nekā aprīlī, taču gada pieauguma temps pārsniegs aprīlī fiksētos 4,5%.
Straujāku gada inflāciju jau maijā prognozē arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, kurš uzskata, ka maijā varētu tikt sasniegts šā gada inflācijas virsotne.
Kopumā šim gadam pret pagājušo gadu Nordea banka prognozē inflāciju 4% līmenī. "Protams, piemēram, jūlijā cenu līmeni vēl palielinās atsevišķu nodokļu paaugstinājums, taču tajā pašā laikā gada inflāciju mazinās bāzes efekts - laikā no 2010.gada maija līdz decembrim cenas vidēji jau pieauga par vairāk nekā 1%," sacīja Strazds.
Kā ziņots, Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Saskaņā ar informāciju Latvijas Bankas mājaslapā, pēdējo 12 mēnešu vidējās gada inflācijas Māstrihtas kritērijs ir 2,3%, bet Latvijā šā gada aprīlī šis rādītājs bija 1,5%.
Kā ziņots, šā gada aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija par 4,5% augstāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas pieauga par 6,1%, bet pakalpojumiem - par 0,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,5%.
Patēriņa cenas šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājušās par 1,1%. Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās. 2010.gada aprīlī, salīdzinot ar 2010.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, pārtikai un degvielai.