"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts aģentūrai BNS norādīja, ka šāda rīcība liecina, ka valdība izmisīgi cenšas sastutēt savu budžetu, bet neredz sistēmu kopumā. Turklāt cerēto ieņēmumu palielinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājums, visticamāk, nedos, tas tikai veicinās ēnu ekonomiku.
"Pirmkārt, valsts nevar atļauties tik lielus tēriņus, tāpēc ir nepieciešanas strukturālās reformas. Un, otrkārt, kardināli ir jāpārskata nodokļu sistēma, jo esošā ir nepilnīga, kur ir viegli izvairīties no nodokļu samaksas. Tādēļ iedzīvotāju nodokļa palielināšana var nedot cerētos ienākumus, bet pats skumīgākais ir tas, ka neapliekamā minimuma samazinājums uzliek lielāku nodokļu slogu tieši maznodrošinātiem iedzīvotājiem," uzsvēra Stikuts.
Viņš skaidroja, ka jau esošajā budžeta paketē paredzēts, ka nepaliekamo minimumu samazinājums radīs ienākumus, kas ir aptuveni 0,8% no īpašuma kadastrālās vērtības. Tomēr, visticamāk, iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums veicinās pelēkās ekonomikas pieaugumu, nevis budžeta ienākumus.
"Tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc ir jāmokās ar lielāku IIN un tā iekasēšanu. Labāk to neaiztikt, bet noteikt dzīvojamās platības īpašuma nodokli 1% apmērā no kadastrālās vērtības. Valsts tikai iegūs - īpašumus nevar noslēpt, līdz ar to nebūs jācīnās ar pelēko ekonomiku, turklāt šo nodokli maksātu arī ārzemnieki," uzsvēra "Swedbank" vecākais ekonomists.
"Ne mazāk svarīga budžeta papildināšanas sadaļa, kas patlaban tiek atstāta novārtā, ir esošo nodokļu administrēšanas uzlabošana un kontrabandas apkarošana. Nav noslēpums, ka šeit budžetam garām iet vairāki desmiti miljoni latu, jo kā gan citādi var izskaidrot, ka nelegālā cigarešu tirgus daļa dažviet ir 70%. Tas neliecina par valsts pārvaldes efektivitāti," sacīja Stikuts.
"Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds aģentūrai BNS, komentējot priekšlikumu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 26%, norādīja, ka tālāka nodokļu sloga palielināšana algām, viņaprāt, nav pieļaujama un tikai veicinās ēnu ekonomiku un legālā biznesa konkurētspējas kritumu, tostarp starptautiski, jo nodokļu slogs algām jau patlaban ir stipri virs vidējā Eiropas Savienībā.
"Ja reiz valdība nespēj samazināt izdevumus nepieciešamajā apmērā un jāmeklē papildu nodokļu ieņēmumu avoti, tas jādara attiecībā uz īpašumiem un patēriņu. Pretējā gadījumā paši sabotējam vienīgo reālo Latvijas ekonomikas atlabšanas iespēju - preču un pakalpojumu eksportu," skaidroja Strazds.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS savukārt norādīja, ka valsts budžeta konsolidēšanas process līdz šim bijis ļoti haotisks un nepārdomāts.
"Visas izmaiņas ir bijušas ar mērķi uz papīra sastiķēt nākamā budžetu, lai formāli izpildītu kreditoru prasības, nevis meklēt optimālāko variantu un veikt pārmaiņas pēc būtības. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā no nodokļu paaugstinājuma mums neizvairīties, bet ir nepieņemams veids, kā tas notiek, nepadomājot par sekām un nekomunicējot ar tiem, kas šos nodokļus maksā," sacīja Stikuts.
"Šāds veids kārtējo reizi vairo sašutumu par valsts politiku un nevienam vien izdzirdot kārtējos šāda veida priekšlikumus, nolaižas rokas. Tajā pat laikā, kad varētu konstruktīvi, visu spēkiem meklēt optimālākos risinājumus, atrodas politiķi, kas turpina pūst populisma stabuli. Tā ir zaudēts ļoti daudz laika. Tiek turpināts līdzšinējās nodokļu sistēmas regresīvais raksturs, kad nodokļu palielināšanu proporcionāli vairāk izjutīs iedzīvotāji ar zemiem vai vidējiem ienākumiem," uzsvēra "SEB bankas" makroenomikas eksperts.
"Jebkuras nodokļu prognozes ir vērtējamas piesardzīgi, jo visi apzinās, ar ko saistās nodokļu palielinājums. Nav grūti paredzēt, ka šie priekšlikumi izraisīs nopietnu sašutuma vilni, kas vedina domāt, ka šādi nesagatavoti varianti var tikt nopludināti apzināti. Turklāt ņemot vērā pašreizējo budžeta veidošanas gaitu, jautājums ir, kādi pārsteigumi sabiedrību sagaida nākamgad, kad nāksies veikt budžeta konsolidāciju līdzīgā apmērā," norādīja Gašpuitis.
"DnB NORD" Bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS norādīja, ka IIN izmaiņas dos papildus ienākumus budžetā, taču to pieaugums nebūs tieši proporcionāls likmju pieaugumam, jo izvairīšanos no maksāšanas tas neapšaubāmi veicinās.
Strautiņš sacīja, ka viņam nav iebildumu pret IIN palielināšanu uz kapitāla ienākumiem līdz 15%, taču nav atbalstāma IIN likmes palieināšana uz darba algām līdz 26%.
"Tas samazinātu ienākumus jau sākot no 35 latiem, turklāt šobrīd vispār nevajadzētu paaugstināt jebkādus nodokļus, kurus uzliek algām, tie jau tā ir salīdzinoši augsti. Tāpēc neatbalstu arī IIN atvieglojumu samazināšanu par apgādājamām personām," norādīja Strautiņš.
Viņaprāt, krietni augstāk vajadzētu palielināt nekustamā īpašuma nodokli uz mājokļiem, jo, viņaprāt, ar šo nodokli var panākt lielāko daļu nepieciešamās korekcijas vai pat visu.
"DnB NORD" Bankas ekonomists arī norādīja, ka viņaprāt ir atbalstāma attaisnoto izdevumu atcelšana par veselību un izglītību, jo tā ir no administrešanas viedokļa dārga "matu skaldīšana", kuras sociālais taisnīgums ir visai apšaubāms.
Savukārt akcīzes nodokļa piemērošanas gāzei vietā Strautiņš drīzāk uzliktu pilnu PVN gāzei un elektrībai, kas tiek piegādāta mājsaimniecībām, kā to ierosina arī Ārvalstu investoru padome. Akcīze visam gāzes patēriņam sadārdzina izmaksas arī eksportējošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd nebūtu vēlams.
Strautiņš arī norādīja, ka budžeta prognožu pamatā esošā iekšzemes kopprodukta krituma prognoze nākamajam gadam ir 4%, kas drīzāk ir pesimistiska, tāpēc viņš uzskata, ka nākamgad faktiskais deficīts gandrīz noteikti būs zemāks par plānotajiem 8,5% no IKP, sniedzot cerības jau 2011.gadā izpildīt eiro ieviešanas kritērijus.
Lai nākamā gada budžetā papildus nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu par apmēram 55 miljoniem latu, Finanšu ministrija izstrādājusi vairākus priekšlikumus, tostarp tā ierosina nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi palielināt līdz 26% iepriekš lemto 25% vietā un kapitāla nodokli līdz 15%, lai gan sākotnēji to bija plānots noteikt tikai 10% apmērā.
FM priekšlikumi paredz arī pilnībā atcelt attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem un pazemināt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 63 latiem mēnesī līdz 50 latiem, kā arī tie paredz progresīvu nekustamā īpašuma nodokli. FM rosina arī ieviest nodokli dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei.
Ministrijas aprēķini liecina, ka šīs nodokļu izmaiņas nākamā gada budžetā radīs 59,57 miljonus latu, bet 2011.gadā - 72,4 miljonus latu papildu ieņēmumu.
Par nodokļu izmaiņām valdība un koalīcija lems ārkārtas sēdēs piektdien, 20.novembrī.