Tā vietā abām abām koalīcijas pusēm pilnā nopietnībā esot jāsēžas pie sarunu galda un beidzot jāsāk īstenot strukturālas reformas, norādīja M.Kazāks.
Viņaprāt, daļa no strukturālajām reformām jau kārtējo reizi tika izdiskutēta finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) vadītajā darba grupā, kuras uzdevums bija rast iespējas 50 miljonu latu budžeta konsolidācijai. M.Kazāks atgādina, ka darba grupā piedalījās abu koalīcijas partiju eksperti.
"Uzticēsimies ekspertiem un beidzot ieviesīsim kaut vai daļu no pārmaiņām, kas ekonomikā ir nepieciešamas, nevis kārtējo reizi kāpināsim nodokļu slogu, piesedzot neefektivitātes esošajā valsts iekasēto nodokļu izlietojumā," aicina M.Kazāks.
Viņš atgādina, ka papildu konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā pieprasīja ārvalstu aizdevēji, uzsverot, ka šiem papildu pasākumiem ir jābūt ilgtspējīgiem un kvalitatīviem jeb tādiem, kas ekonomiku dara efektīvāku un konkurētspējīgāku. Aizdevēju prasība esot ļoti adekvāta, taču patlaban no valdības "sazīmētajiem" 65 miljoniem latu (52 miljoni latu, ja atskaita ēnu ekonomikas daļu) maz kas ir definējams kā ekonomikas struktūru uzlabojošs un ilgtspējīgu izaugsmi veicinošs, uzskata M.Kazāks.
"Lielākā daļa no šiem pasākumiem vēl arvien balstās uz vienkāršu nodokļu palielināšanu, nevis esošās nodokļu naudas efektīvāku izmantošanu un efektīvāka nodokļa sloga izveidošanu. Arī aizdevēji diez vai šos pasākumus uzskatīs par gana labiem un atbilstošiem, līdz ar to šie pasākumi neatrisinās domstarpības ar aizdevējiem un lielā mērā būs lieki," brīdina ekonomists, aicinot netērēt laiku un koalīcijā sākt nopietnas sarunas par strukturālajām reformām.
Jau vēstīts, ka sarunas par šā gada valsts budžeta grozījumiem pirmdien tiks turpinātas valdību veidojošās koalīcijas starpā.
Ārkārtas valdības sēde, kurā tika izskatīti ministriju alternatīvie priekšlikumi budžeta grozījumiem, pirmdien beidzās bez redzamiem rezultātiem, un ne premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), ne finanšu ministrs žurnālistiem nekādus komentārus nesniedza.
Savukārt Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds vien apliecināja, ka sēdes laikā uzklausīts ministriju viedoklis un debates tiks turpinātas koalīcijas sanāksmē pirmdien pēcpusdienā.
Plānots, ka gala lēmumi varētu tikt pieņemti valdības sēdē rītdien, 1.martā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka plānotos budžeta samazinājumus viņš neuzskata par ilgtspējīgiem, un pauda bažas, ka līdzīgi varētu domāt arī Starptautiskais Valūtas fonds. Viņa vadītā ministrija izdevumus mazināšot uz iepirkumiem, kā arī citiem izdevumiem ministrijas iekšienē.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) apliecināja, ka pirmdien valdības sēdē saņemts uzstādījums par ministriju algu fonda mazinājumu 10% apmērā un ministrijām nāksies domāt, kā šo uzstādījumu īstenot. Zemkopības ministrijā būs jāmazina atalgojums un neizbēgami nāksies atlaist darbiniekus, jo tik lielu prasīto samazinājumu no atalgojuma nodrošināt nebūs iespējams.
Jau ziņots, ka ministrijas neredz iespējas mazināt darbinieku skaitu un vairāk sliecas uz zināmas atalgojuma fonda daļas vai citu izdevumu samazinājumiem, informēja Finanšu ministrijā (FM), kurai uzdots apkopot alternatīvos priekšlikumus budžeta grozījumiem.
Valdība iepriekš apstiprināja budžeta konsolidācijas priekšlikumu, kas paredz samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tādējādi nodrošinot piecu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā gadā, bet šā gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme būs 2,5 miljoni latu. Pasākums paredz atalgojuma fonda samazinājumu, kombinējot nodarbināto skaita samazinājumu un atalgojuma līmeņa samazinājumu, finansējumu bezdarbnieku pabalstu izmaksai.
Visas ministrijas savus priekšlikumus līdz pagājušās nedēļas nogalei vēl nebija iesniegušas, tomēr no saņemtajām atbildēm FM secināja, ka ministrijas neredz iespējas darbinieku skaita mazināšanai, nepiekrīt arī tik lielam izdevumu samazinājumam, vienlaikus piedāvājot pasākumus, kuri nav ilgtspējīgi.
FM arī norāda, ka starptautiskie aizdevēji, vērtējot jau pieņemtos valdības lēmumus, aicinājuši konsolidāciju vairāk veikt uz izdevumu, nevis ieņēmumu pozīcijām.
Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā slēgtajā sēdē panāca vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija, lai nodrošinātu papildus budžeta konsolidācijas pasākumus.
Lielākā daļa konsolidācijas tiek veikta tieši uz nodokļu palielinājuma rēķina, piemēram, paaugstinot akcīzi benzīnam, cigaretēm, alkoholam, atceļot samazinātās nodokļa likmes dabasgāzei. Savukārt izdevumu daļā par pieciem miljoniem latu tiks mazināti valsts pārvaldes izdevumi atalgojumam.
Plānots gada griezumā šā gada budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tai skaitā ir paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.