Pēc Valsts kases sniegtās informācijas, valsts parādu kopumā var atmaksāt trīs veidos - veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu un šo pārpalikumu novirzot parāda segšanai, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (piemēram, divus lielus aktīvus - AS "Parex banka" un AS "Citadele banka") vai arī pārfinansējot parādu ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos.
Ekonomista vērtējumā, atkarībā no situācijas valsts parāda segšanai ir iespējams izmantot visus trīs Valsts kases minētos veidus.
"Pēdējie gadi skaidri parādīja, ka nevar ilgstoši dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tāpēc valsts budžets ir jāveido ilgtspējīgs - ar pārpalikumu labajos laikos un deficītu sliktajos. Tādējādi ilgtspējīgs budžets ļautu dzēst valsts parādu un izveidot rezervi, ko izmantot, lai mazinātu ekonomiskās lejupslīdes negatīvās sekas," sacīja Stikuts.
Vienlaikus viņš atzīst, ka tādā veidā nebūs iespējams ātri atmaksāt visu ārējo parādu un steiga nemaz nav nepieciešama, jo, kamēr valsts ekonomika jeb nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) aug straujāk par procentu likmi, parāda apkalpošanas slogs samazinās.
Pasaulē ierasta prakse esot valsts ārējo parādu pārfinansēt jeb esošo parādu aizstāt ar citu. "Šādam scenārijam sabalansēta ekonomikas attīstība un ilgtspējīgs budžets ir ļoti kritisks, lai mazinātu valsts risku. Tas nozīmē labāku kredītreitingu un zemākas procentu likmes, un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas," spriež eksperts.
Savukārt valsts īpašumu pārdošanu ar mērķi samazināt ārējo parādu var uzskatīt par iespēju procesu paātrināt, bet tas esot īstermiņa pasākums, jo valsts aktīvu apjoms ir ierobežots, tāpēc, Stikuta vērtējumā, ilgākā laika posmā ilgtspējīgs valsts budžets ir vispareizākais risinājums valsts parāda segšanai.
LETA jau ziņoja, ka kopējais valsts un pašvaldību parāds 2010.gadā palielinājies par 785,92 miljoniem latu jeb 18,3% un gada beigās bija 5,08 miljardi latu.
Latvijas iekšējais parāds decembra beigās bija 796,05 miljoni latu, un kopš gada sākuma tas samazinājies par 111,9 miljoniem latu. Savukārt ārējais parāds decembra beigās bija 4,146 miljardi latu, un kopš gada sākuma tas pieaudzis par 885,2 miljoniem latu. Visu Latvijas ārējo parādu veido ārvalstu valūta.
Jau ziņots, ka 2011.gadā procentu maksājumi par starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumiem plānoti apmēram 90 miljonu latu apmērā.
Šis ir pēdējais gads, kurā Latvija var saņemt aizņēmumu no starptautiskajiem aizdevējiem, un patlaban tiek plānots, ka aizņemties varētu vēl 800 miljonus eiro (562 miljonus latu), no tiem 600 miljoni eiro (422 miljoni latu) pieejami no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un 200 miljoni eiro (140 miljonu latu) no Eiropas Komisijas. Līdz šim Latvija jau aizņēmusies 3,6 miljardus eiro (2,52 miljardus latu). Savukārt rezervē saglabāta iespēja aizņemties vēl 2,2 miljardus eiro (1,54 miljardus latu) no Ziemeļvalstīm, kā arī no Čehijas un Polijas.
Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Finansējums starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Latvijai bija pieejams pa daļām līdz 2011.gada beigām, lai stabilizētu Latvijas finanšu sistēmu, pārstrukturizētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot valsts konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību, tādējādi radot stabilu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.