Institūta direktora vietniece Diāna Krampe piektdien skolēnu pētniecisko darbu konferencē, atzina, ka šī statistika arī netiešā veidā atklāj citu uzskatu - alga tiek uzskatīta par galveno ienākumu gūšanas veidu un šajos laikos stabils darbs ir liela vērtība.
Vienlaikus 85% vecāku un 75% jauniešu atzinuši, ka liels naudas daudzums paredz arī lielu atbildību. 65% aptaujāto vecāku un 50% piekrituši apgalvojumam, ka tiekšanās pēc bagātības rada stresu un veselības problēmas, aptuveni 30% vecāku un jauniešu piekrituši, ka nauda patiesībā ir visa ļaunuma sakne.
Apgalvojumam, ka, lai gūtu naudu, ir vajadzīga nauda, piekrituši 55% jauniešu un 81% vecāku. Krampe skaidroja, ka šie dati, iespējams, liecina par jaunās paaudzes lielāku ticību savām spējām, ticot, ka arī bez vecāku palīdzības vai liela pamatkapitāla ir iespējams dzīvē kļūt finansiāli veiksmīgam.
Šādu pieņēmumu apstiprinot arī tas, ka 65% vecāku un 50% jauniešu piekrīt uzskatam, ka ieguldīšana der tikai cilvēkiem, kuriem ir nauda. Tādējādi jaunieši ir optimistiskāk noskaņoti par ieguldīšanas iespējam arī tad, ja tam sākotnēji nav lielu resursu.
Kopumā vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka kļūt bagātam - tas ir veiksmes un likteņa jautājums. Bet vēl puse respondentu atzinuši, ka ir liela varbūtība, ka viņi nekļūs bagāti, bet aptuveni trešdaļa respondentu uzskata, ka vairums visu labo iespēju nopelnīt ir jau izsmelts.
Tomēr Krampes skatījumā cerība tomēr ir, jo 70% vecāku un 81% jauniešu ir pārliecināti, ka bagāts var kļūt arī tad, ja dara to, kas patiešām patīk.
"Ir grūti būt veiksmīgam ģimenes budžeta plānotājam, ja nauda tiek uzskatīta par kaut ko ļaunu un netīru, bet savi spēki uzlabot savu finansiālo situāciju tiek novērtēti ļoti zemu. Lai arī jaunā paaudze diezgan lielā mērā atspoguļo savus vecāku uzskatus, tomēr daudzās dimensijās jaunieši ir krietni pozitīvāki un pārliecinātāki par savām spējām. Iespējams, tas ir tikai jaunības maksimālisms un pieredzes trūkums, tomēr tas ir materiāls, ar kuru ir iespējams strādāt," rezumējot sacīja Krampe.
Aptaujā, ko veica pētījumu centrs SKDS, piedalījās vecāki, kuriem ir bērni vecumā no 16 līdz 20 gadiem, un jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Kopumā aptaujāti 639 respondenti.
Kā ziņots, šodien norisinās "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta rīkotā skolēnu pētniecisko darbu konference "Paaudžu maiņa personīgo finanšu plānošanā - jaunā laikmeta jaunās prasme".
Kopumā konferencei bija pieteikti 127 darbi no 39 Latvijas skolām, bet atlases otrajā kārtā neatkarīga ekspertu žūrija vērtēja 40 skolēnu darbus no 21 skolas.
No pieteiktajiem darbiem žūrija izraudzījās sešus labākos, kuru autori šodien, prezentējot savu pētījumu, sacenšas par jaunā finanšu eksperta titulu un iespēju uz vienu dienu pievienoties "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta darbam.