Zatlera apgalvojums, ka trešdien Dzintaru koncertzālē viņš bijis tikai lai baudītu koncertu, nevis īstenotu kādas politiskas intereses, viņam bija jāapzinās, ka šī rīcība vienalga tiks ielikta politiskā kontekstā. Tā sociologs Aigars Freimanis izskaidro pretrunīgo viedokļu gūzmu, kas radusies pēc V.Zatlera parādīšanās Krievijas naudas balstītā un uz kaimiņvalsts šovbiznesu orientētā JV atklāšanas koncertā un vēl samilzusi pēc V.Zatlera paziņojuma, ka viņš arī šogad Rīgas pilī uzņems festivāla rīkotājus.
Uzreiz prom
"Jaunais vilnis ir viens no lielākajiem populārās mūzikas pasākumiem visā Eiropā, tas mums ir jāatzīst," ceturtdien intervijā Latvijas radio akcentēja V.Zatlers. Prezidents ir biežs dažādu kultūras pasākumu apmeklētājs, skaidro Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Viņas rīcībā pagaidām neesot informācijas par to, ka V.Zatlers varētu apmeklēt arī kādus citus JV pasākumus. Viņa uzsver, ka V.Zatleram Jūrmalā neesot bijis nekādu neoficiālu tikšanos: "Bija skaidri redzams, ka Valsts prezidents ieradās uz koncerta sākumu un tūlīt pēc tā beigām devās prom."
Lai gan sākotnēji izskanēja, ka šogad JV organizatorus varētu pieņemt premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), ceturtdien kļuva zināms, ka, līdzīgi kā pērn, arī šogad konkursa rīkotāji tiek aicināti pie V.Zatlera. Jautāta, kāpēc, neraugoties uz izskanējušo paziņojumu, V.Zatlers tomēr piektdien Rīgas pilī uzņems JV rīkotājus, I.Lase atbild, ka V.Zatlers vēloties turpināt pērn aizsākto tradīciju.
Tradīciju maiņa
V.Zatlera priekšgājēja amatā Vaira Vīķe-Freiberga par JV izrādīja mazāku interesi. Pēc viņas sekretāres Karīnas Rāviņas-Vimbas teiktā, JV pasākumu V.Vīķe-Freiberga apmeklējusi divreiz tā pirmajos gados, jo vēlāk to neesot ļāvusi darba kārtība, taču Rīgas pilī JV rīkotājus neuzņēma. Sociologs Arnis Kaktiņš tradīciju maiņu sliecas izskaidrot atšķirīgos kultūras apstākļos — proti, V.Vīķe-Freiberga lielu daļu dzīves nav pavadījusi Latvijā un viņai krievu kultūra neesot bijusi pazīstama, savukārt V.Zatleram tā ir tuvāka. Tādēļ, pēc A.Kaktiņa domām, esot -saprotams, ka cilvēki, kuri izauguši ar šīm zvaigznēm, "vēlas pagrozīties šajās aprindās, paspiest tām roku". Tajā pašā laikā sociologs arī nenoliedz, ka JV apmeklēšana varētu būt saistāma ar politiskām interesēm un izmantota kā līdzeklis starpvalstu attiecību uzlabošanai.
Lai arī V.Zatleram ar JV apmeklēšanu netikšot ne pieskaitīti, ne atņemti popularitātes punkti, no A.Freimaņa teiktā var secināt, ka viņam tomēr ir izdevies radīt pretrunīgus viedokļus, jo, kamēr nacionāli noskaņotie V.Zatlera atrašanos JV uzskata par izdabāšanu Krievijas pusei, turklāt "ne tai kulturāli labākajai, ņemot vērā to, ka JV mēdz piedalīties arī cilvēki, par kuriem interesējas Krievijas varas iestādes", tikmēr galēji pretējais politiskais spārns un krievvalodīgā prese uzskata, ka viņš demonstrē toleranci un uztur draudzīgas kaimiņattiecības. "Patiesība ir kaut kur vidū," saka A.Freimanis.
Meklējumu process
Politologs Andris Sprūds uzskata, ka šī V.Zatlera rīcība pieder pie viņa īstenotās "taustīšanās politikas", jo viņš joprojām ir meklējumu procesā ārpolitikā, tāpēc vienlaikus pozicionējas vairākos virzienos. Ja ar JV apmeklējumu solis varētu būt sperts austrumu virzienā, tad pirms dažiem mēnešiem sammitā Bukarestē, pretēji Krievijas nostājai paužot atbalstu Ukrainas un Gruzijas dalībai NATO, viņš spēra soli uz rietumu pusi. A.Sprūds uzsver, ka V.Zatleram savs ārpolitiskais kurss jāsabalansē arī ar valdošās koalīcijas nostādnēm, kas pēdējos pāris gados tuvinoties austrumu virzienam.
Arī no A.Freimaņa teiktā izriet, ka JV apmeklējums saistāms ar V.Zatlera meklējumu procesu, tikai A.Freimaņa interpretācijā V.Zatlers cenšoties atrast norises un pasākumus, kur viņš var justies komfortabli kā Valsts prezidents un tiek augstu vērtēts. Turklāt šo rīcību varot uzskatīt arī par sava publicitātes modeļa meklēšanu, turklāt ērtā veidā, jo šajā pasākumā V.Zatleram nebija jāsniedz nekāds vēstījums, saka A.Freimanis. Taču pasākuma laikā tika nolasīti Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas prezidentu apsveikumi.