"Laikraksta abonēšana internetā ir normāls piedāvājums. Jautājums ir tikai par to, vai izdevējs zina, ko grib auditorija un par ko tā ir gatava maksāt naudu," atzīst mediju aģentūras "Mindshare" mediju direktore Sanda Gulbe.
Gulbe norāda, ka tāpat būtisks ir jautājums par to, vai izdevējs ir pārdomājis mārketinga stratēģiju elektroniskās versijas ieviešanai tirgū. Saistībā ar ziņu par to, ka no nākamā gada būs iespēja abonēt laikraksta "Diena" elektronisko versiju, Gulbe izsaka šaubas, vai šis bija īstais brīdis, kad nākt klajā ar šādu piedāvājumu.
"Iespējams, ja tiktu nogaidīts, lai vispirms norimst visas kaislības, pastiprinās laikraksta kvalitāte un vērtība, un tad tā ar kārdinošu kampaņu tiktu piedāvāta lasītājiem, tos pakāpeniski "pieradinot", efekts būtu sasniegts," norāda Gulbe.
Eksperte norāda, ka auditorija vēl ilgi dalīsies trīs lielās grupās: drukātās versijas atbalstītājos, tādos, kas lietos abus formātus, un tikai elektroniskās versijas piekritējos. "Izdevēju uzdevums ir radīt vērtīgu, saturiski bagātu un kvalitatīvu laikrakstu, kas rada interesi un motivāciju lasītājiem abonēt to tādā formātā, kas katram šķiet pieņemamāks," uzsver Gulbe.
Interneta mārketinga kompānijas "Progression" direktors Andrejs Sergejevs atzīst, ka pāreja uz interneta formātu ir mūsdienu tendence, jo tas ir ātrāks un ērtāks informācijas iegūšanas veids lasītājiem, kuriem papildus tiek sniegta meklēšanas, attēlu apskates, ērtas informācijas pārsūtīšanas un citas iespējas.
Sergejevs norāda, ka šī brīža apstākļos laikrakstiem nav jākonkurē ar internetu ziņas pasniegšanas ātrumā un ērtumā, bet jākļūst par unikālu izdevumu, kurš lasītājus notur ar savu analītiku, tēmas dziļumu un specifisko skatījumu uz apkārt notiekošo.
"Tie laikraksti, kas mācēs atrast un noturēt savu unikalitāti, nepazaudēs savus lasītājus," norāda eksperts.
Sergejevs piebilst, ka krievvalodīgajai presei, salīdzinot ar medijiem latviešu valodā, pāreja uz interneta vidi ir vēl grūtāks uzdevums, jo sanāk konkurēt ne tikai ar Latvijas un Krievijas interneta resursiem, bet arī ar Krievijas presi.
Mārketinga komunikācijas grupas "Alpha Baltic" sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Bille problēmas risinājumu redz daļējā elektroniskās versijas abonēšanas ieviešanā. Eksperte norāda, ka tādā gadījumā jāpiedāvā pietiekami spēcīga saturiskā daļa - analītiski materiāli, pētnieciskā žurnālistika utt., lai spētu piedāvāt vairāk nekā, piemēram, portāli, kuri galvenās ziņas nodrošina bezmaksas.
Eksperte norāda, ka līdz ar elektronisko versiju attīstīšanos un auditoriju pieaugumu šis mediju kanāls kļūs arvien interesantākas arī reklāmdevējiem, attiecīgi nodrošinot papildus ieņēmumus izdevējiem.
Kā ziņots, pirms gada tika palaista laikraksta "Telegraf" elektroniskā versija internetā, un tagad tiek mēģināts saprast, ko darīt tālāk, jo daļa drukātās versijas patērētāju tagad lasa internetā bez maksas, atzina laikraksta "Telegraf" izdevniecības "News Media Group" galvenā redaktore Olga Proskurova.
Līdz šim portāla "diena.lv" lasītājiem daudzi no drukātās "Dienas" rakstiem bija pieejami tikai anotāciju veidā. Turpmāk tie būs lasāmi pilnībā - līdz gada beigām elektroniskās "Dienas" lasīšanai pietiks ar reģistrēšanos, no nākamā gada par to būs jāmaksā, taču mazāk nekā par drukātās laikraksta versijas abonēšanu.
Precīzs cenrādis, kā arī samaksas veidi elektroniskajai "Dienai" vēl nav zināmi, bet projekta veidotāji sola to paziņot tuvākajā laikā. Ir skaidrs, ka interneta "Dienu" būs iespējams abonēt uz dažādiem termiņiem, kā arī maksāt par atsevišķiem rakstiem.
Tiem, kas nākamgad izvēlēsies abonēt drukāto "Dienu", pieeja laikraksta elektroniskajai versijai būs par brīvu.
"Diena" Latvijā būs pirmā, kas pilnībā piedāvās laikrakstu internetā par maksu, taču citviet pasaulē šādu praksi piekopj vairāki pazīstami mediji, vēsta laikraksts.
Izdevēju apņēmība pāriet uz maksas elektronisko saturu ir ievērojami pieaugusi tieši pēdējo divu gadu laikā. Tiešsaistes izdevēju asociācijas aptauja liecina - šī gada rudenī 70% no britu laikrakstiem un žurnāliem atzinuši, ka plāno iekasēt samaksu par saviem rakstiem internetā, savukārt 2007.gadā šādi atbildējušo bija 46%.
Viens no pirmajiem laikrakstiem, kas jau 2002.gadā sāka iekasēt samaksu par publikācijām internetā, ir biznesa laikraksts "Financial Times" (FT). Patlaban laikraksta portālā desmit rakstus iespējams lasīt par brīvu, avīzes drukātās versijas abonēšana ASV nedēļā izmaksā apmēram 3,15 latus, savukārt elektroniskās - 2,45 latus. Savu lēmumu FT izdevēji pamato ar to, ka kvalitatīvās žurnālistikas izmaksas nav iespējams nosegt tikai ar ieņēmumiem no reklāmas. Pēdējo divu gadu laikā drukātās FT tirāža ir kritusi par 6%, bet elektronisko abonementu skaits pieaudzis par 18%. Tiesa, internetā avīzi abonē 117 000 lasītāju, savukārt drukātās versijas tirāža ir 421 000 eksemplāru.