Eksperti: Ēlertes ieguldījums neatsverams, Dienai labas iespējas nākotnē

Žurnālists Jānis Domburs uzskata, ka līdz ar S.Ēlertes aiziešanu no amata atklāts ir jautājums – kā mainīsies S.Ēlertes laikā radītais respekts pret avīzi. Juris Paiders, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājsMēs daudzkārt esam debatējuši un mums bijušas domstarpības, bet domāju, ka bez Sarmītes Ēlertes Latvijas prese būtu citādāka, un man jāsaka, ka varbūt šobrīd daudziem vēl ir dažādi aizvainojumi vai emocijas, bet ar laiku viņas veikums, ko viņa paveica, vadīdama avīzi, tiks novērtēts daudz objektīvāk, nekā to var izdarīt kādā brīdī, kad atmiņā ir negatīvas emocijas.Es tiešām augsti vērtēju viņas ieguldījumu žurnālistikā, jo viņa aizstāvēja konkrētu pozīciju un šīs debates ļāva Latvijas žurnālistiem noformulēt gan attieksmi, gan ētikas principus, bez viņas šī aina izskatītos stipri atšķirīgi. Bet es ceru, ka viņa nekur nepazudīs no Latvijas sabiedrības, jo viņa jau neaiziet pensijā. Kas notiks turpmāk? Es domāju, ka laikraksta _Diena_ vieta avīžu tirgū nodrošina to, ka īpašniekiem ir iespēja izvēlēties labāko kandidatūru šim amatam.Jānis Domburs, žurnālists Vienmēr personības ir tās, kas virza procesus, un tas, ko Ēlerte izdarīja, ir viens maziņš posmiņš Tautas frontē, bet, protams, ka viņa bijusi viennozīmīgs un neapstrīdams _Dienas_ līderis kopš, ja ne izveidošanas brīža, tad kopš deviņdesmitajiem gadiem. Viņa ir veidojusi tādas preses tradīcijas, kuras varētu saukt par rietumnieciskām, bet rietumi arī ir dažādi. Tā ir viena no versijām, kādu ceļu viņa gāja.Nevar apstrīdēt, ka viņa ir bijis motors, kas ir griezies un devis lielu pienesumu presei. Ir daudz laba, ko _Diena_ ir izdarījusi Sarmītes uzstādījumā, ir arī sliktas vai apšaubāmas lietas, par ko varētu diskutēt. Tas ir attiecībā uz t.s. redakcionālo politiku, ko Sarmīte ir veidojusi ar diezgan lielu vienpersonisku uzstādījumu. Es domāju, ka daudzos gadījumos tas ir bijis svarīgi, citreiz diskutabli vai adekvāti - dažreiz ieņemt neitralitāti, citreiz – pozīcijas. Un tā arī ir bijusi drusku problēma vairāku gadu garumā - tieksme pēc taisnīguma darbībā robežojusies ar to, ka medijs nevis atspoguļo politiku, bet taisa politiku. Tur varētu būt diskutablas lietas.Pamatjautājums, kā es to redzu, ka _Dienai _šobrīd ir lielas iespējas un lieli riski. Ēlerte protams ir radījusi kaut kādu respektu pret _Dienu,_ jautājums ir, kā šis respekts mainīsies vai saglabāsies. _Diena_ var kļūt ar jaunām asinīm un stilu vēl saistošāka, vai tā var kļūt neinteresantāka.