Mūsu aptaujātie eksperti komentē, ka aptauja parāda cilvēku noskaņojumu, kas vēlas sagaidīt skaidrus vēstījumus par nākotni, taču tādu nav. **Aigars Freimanis, sociologs: **Tādā veidā izlādējas emocionālais saspringums, tas nenozīmē, ka cilvēki izies uz ielas, bet tas ir skaidrs brīdinājums, ka tā var notikt, pieteikums tam. Raidījuma dalībnieku, kas pārstāvēja valsti, mazspēja, kas izskanēja vārdos un vieglas grēksūdzes ievirze, kas tur bija veicināja to, ka cilvēki vēlas paust savu protestu šādā veidā.Jebkurā situācijā, pirmais, ko cilvēki sagaida no valsts ir stabilitāte, skaidri priekšstati par to, kas gaidāms šajā krīzes situācijā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka valdība ir gatava mainīt savas domas ļoti ātri, tā patiesībā baidās no sabiedrības, baidās pateikt negatīvo, jo viņiem nav skaidru pozitīvu risinājumu ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. No ierindas pilsoņa viedokļa raugoties, justies izmantotam šādā situācijā ir normāli. Cilvēki no valsts sagaida to primitīvo sociālo garantiju paketi, lai nebūtu jāmirst badā, lai varētu bērnus sūtīt uz skolu un spētu samaksāt komunālos maksājumus. Jābūt kādam sociālās aizsardzības mehānismam, kādu pasaulē ir ne mazums, acīmredzot, ir jāatrod drosme un birokrātiskā piepūle, lai šādu aizsardzības mehānismu ieviestu, lai to darītu zināmu visai sabiedrībai nežēlojot ne laiku, ne garīgo enerģiju nedz no ierēdņu, nedz politiķu puses.**Gints Grūbe, žurnālists: **No valdības cilvēki tomēr sagaida plašu izskaidrojumu, ko šie samazinājumi nozīmē ne tikai abstraktu skaitļu līmenī, bet arī reālu darbu līmenī. Pagaidām tas ir ļoti pēkšņi, negaidīti, nav saprotams, kādēļ šāds paziņojums ir tik pēkšņs. Ja tas, piemēram, ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanām, tad šādas kļūdas sabiedrībai ir jādara zināmas. Cilvēkiem jādara zināmu, kā īsti šie budžeta varētu ietekmēt uzņēmējdarbību, kā dažādus sociālos slāņus. Pretējā gadījumā protesta akcijas notiks pašas no sevis. Šādu reakciju izsauc ārkārtīgi neadekvāta valdības komunikācija ar sabiedrību par budžeta grozījumiem. Vienreiz jau valdošā koalīcija šādu kļūdu pieļāva un izskatās, ka viņi grasās to atkārtot vēlreiz.
Man grūti spriest, ko cilvēki pašlaik sagaida no valdības, domāju, ka daudzi pat īsti konkrētu atbildi nespētu sniegt. Noteikti viņi vēlas tikt uzklausīti, lai valsts vara tik atklāti neignorētu lielāko daļu sabiedrības, kā sabiedrība pati uzskata. Domāju, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa šobrīd jūtas pazemoti tās komunikācijas stila un manieres dēļ, kas valdībā esošajiem līdz šim ir bijusi ar pārējo sabiedrību.
Manā skatījumā šie balsojuma rezultāti ir viens no apstiprinājumiem, kas diezgan spilgti parāda kā liela sabiedrības daļa jūtas un ko domā par politikas jomā notiekošo. Mēs gan nevaram šo telefonaptauju uzskatīt par reprezentatīvu, kas parāda, ko domā pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji.
Mūsu aptauja rāda, ka absolūti lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir neapmierināta ar politiķu veikumu. Citas iepriekš veiktās aptaujas parāda, ka pēc 13.janvāra notikumiem ir vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju, kas sliecas atbalstīt vardarbīgas protesta akcijas.
(papildināta ar A.Kaktiņa komentāru)