Tas ir ceļš uz nekurieni, portālam Diena.lv norādīja DNB eksperts sociāli ekonomiskos jautājumos Pēteris Strautiņš. Jau vēstīts, ka Pensionāru federācija, draudot ar vērienīgām protesta akcijām, prasa indeksēt pensijas par laika periodu no 2009. - 2012.gadam, kad ekonomiskās krīzes dēļ pensiju indeksācija tika iesaldēta. Pēc federācijas domām tas no sociālās apdrošināšanas budžeta prasītu 22 miljonus latu.
Labklājības ministrijas nozares padomniece, bijusī valsts sekretāre Maija Poršņova portālam Diena.lv norādīja, ka krīzes gados ieņēmumi tika samazināti visām iedzīvotāju grupām. Algas tika samazinātas visās valsts budžeta iestādēs.
Daudziem no strādājošajiem šīs algas nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī. "Jā, formāli likumā Par valsts pensijām noteiktais, ka pensijas tiek katru gadu indeksētas saistībā ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām, ja tas lielāks par 1, krīzes gados netika izpildīts. Taču, kā ir atzinusi arī Satversmes tiesa, atsevišķos gadījumos likuma prasības var tikt iesaldētas, ja tas kalpo kopējām sabiedrības interesēm. Un krīzes gados pensiju indeksācijas iesaldēšana bija pamatota un samērīga attiecībā pret citām iedzīvotāju grupām, kurām arī būtiski saruka ienākumi. Tādēļ nav pamatoti prasīt kompensāciju par krīzes laiku. No sistēmas viedokļa ir pilnīgi nepieļaujami paaugstināt pensijas, ja nepalielinās vidējā iemaksu algu, kas ir vienīgais ienākumu avots valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, no kura tiek izmaksātas pensijas. Ja tiks pieņemts lēmums par mazo pensiju indeksāciju jau šogad, tas tiks darīts, izvērtējot arī vidējo iemaksu algu pieaugumu. Gribētu uzsvērt, ka pensiju sistēmu nedrīkst izmantot kā politisku instrumentu, lai vairotu reitingus," skaidroja M.Poršņova.
SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis portālam Diena.lv norādīja, ka nebūtu pareizi indeksēt visas pensijas, kā arī nebūtu jākompensē krīzes gados iesaldētā pensiju indeksācija.
"Jāņem vērā, ka 2009. un 2010.gadā bija būtisks algu kritums, tāpat arī cenu kritums. 2010.gadā, piemēram, bija nevis inflācija, bet deflācija. Pensijas ir jāindeksē, taču to nedrīkst darīt, tikai vadoties pēc cenu izmaiņām, pensiju indeksācijā noteikti jāņem vērā, vai un cik lielā mērā ir pieaugusi vidējā iemaksu alga valstī. Pretējā gadījumā ir risks ļoti strauji iztukšot sociālās apdrošināšanas budžetu," skaidroja E.Rudzītis.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš portālam Diena.lv atzina: " Ir jāsaprot tas, ka pašreizējais pensiju līmenis, kas tika sasniegts 2008.gada 2.pusē, radās, pateicoties nekustamo īpašumu burbulim un milzīgai aizdotas naudas ieplūdei, kas galvenokārt tika izlietota patēriņam. Šis process strauji palielināja gan cenas, gan algas un radīja pamatojumu pensiju palielināšanai. Taču ir labi zināms, ka šis process nebija ilgtspējīgs, tūlīt pēc tam strauji saruka gan algas, gan nodarbināto skaits un daļa pensiju sistēmas ēkas palika karājamies virs tukšuma. Šajā periodā pensiju izmaksa grāmatvediski tika nodrošināta, tērējot sistēmā uzkrāto pārpalikumu, taču „dzīvā” nauda nāca no starptautiskajiem aizdevējiem, jo pamatbudžets tajā brīdī nekur citur aizņemties nevarēja. Nav šaubu, ka nodokļu maksātājiem bija morāls pienākums atdot naudu, kuru viņi bija no pensiju sistēmas aizņēmušies un tas gandrīz pilnībā jau izdarīts, taču turpmāk ir jādomā par tekošās naudas plūsmas sabalansēšanu, kā arī jāņem vērā apstāklis, ka nākotnē darbaspējīgo skaits samazināsies, pieaugs demogrāfiskā slodze.
"Tagad ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ir palīdzējusi daļu minētā tukšuma aizpildīt, taču tikai daļu. Par laimi, ir sagaidāma izaugsmes turpināšanās un gan sociālā budžeta ieņēmumi, gan algu līmeņa (par nostrādāto stundu) pacelšanās virs pirmskrīzes maksimuma, kas sagaidāma šogad, padarīs indeksācijas atjaunošanu nākamgad jau daudz pamatotāku gan no fiskālā, gan taisnīguma aspekta.
Uzskatu, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai ir pēc iespējas jāļauj darboties „autopilota” režīmā, respektīvi, tās darbībā neiejaucoties ar politiskiem lēmumiem. Indeksācijas apturēšana bija šāda iejaukšanās, taču tā bija labi pamatota iepriekš aprakstītā nekustamo īpašumu burbuļa ietekmes uz pensiju lielumu dēļ.
Ja man vaicātu par nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu, es teiktu, ka tā šobrīd ir visakūtākā problēma attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm. Nabadzības problēma ir jārisina tur, kur tā ir un lēmumiem jābūt pamatotiem ar datiem, nevis sajūtām un avīžu virsrakstiem. Jāņem vērā arī tas, ka krīzes laikā tika palielinātas darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas, drīzāk vispirms jādomā par to samazināšanu atpakaļ līdz 9% no bruto algas, jo šie maksājumi īpaši negatīvi ietekmē mazo algu saņēmējus, jo, atšķirībā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, tiek aprēķināta jau no pirmā lata," norādīja P.Strautiņš.
Ekonomikas zinātņu doktors, pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis portālam Diena.lv norādīja, ka pensijas ir jāindeksē par 2013.gadu, "taču neatbalstu pensiju indeksāciju par visu krīzes periodu." E.Voļskis arī atzina, ka pensiju indeksācijas sasaiste ar vidējo iemaksu algu ir runga ar diviem galiem.
"Domāju, ka pensionāriem nekompensēt cenu pieaugumu tādēļ, ka atbilstoši tam nav pieaugusi vidējā iemaksu alga, nebūtu pareizi. Jo dzītu pensionārus aizvien lielākā nabadzībā un sociālā atstumtībā. Cita lieta, ka valstij jādomā, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, lai pieaugtu maksājumi sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī jāmazina bezdarbs. Valstij ir jādomā, kā integrēt darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus, jo ir aprēķināts, ka šīs iedzīvotāju grupas potenciālie maksājumi sociālās apdrošināšanas budžetā, to palielinātu par 5%," atzina E.Voļskis.