Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Eksperti: KM 750 000 latu vērtā kultūras karte ir nepamatoti sadārdzināta

Kultūras ministrijas projekts Digitālā kultūras karte, kas izmaksājis 750 tūkstošus latu, neatbilst mūsdienu prasībām un par to samaksāta neadekvāta summa, uzskata interneta mediju eksperti, aicinot šim projektam vērst tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.Projekta Digitālā kultūras karte redzamā daļa aplūkojama portālā www.

kulturaskarte.lv.“Tas ir aizvēsturisks, kosmisks mēsls. Pamatā izmantota kataloga sistēma, kā savulaik_ Yahoo _pirmsākumos. Šādi lietas netaisa jau gadus divdesmit. Tagad lieto meklētāja principu. Dizains ir drausmīgs. Ja projekta autori apgalvo, ka tā lielās izmaksas veido tas, kas atrodas, tā teikt, projekta aizmugurē, tad es varu pateikt, ka šādas aizmugures vienkārši nav,” vērtē ziņu portāla _Tvnet _direktors Ivars Bauls, eksperts ar 13 gadu pieredzi interneta jomā. Viņš arī norāda, ka portālā kļūdaini izmantotas Rīgas domes (RD) izstrādātās topogrāfiskās kartes, kas ir lietderīgas būvniekiem, nevis portāla lietotājiem. “Tas ir ārkārtīgi novecojis paņēmiens, šo karšu integrācija projektā ir nepiemērota un to mākslīgi sadārdzina. Tas varētu būt lietderīgi kādam, lai nopirktu sev auto. Tagad šim nolūkam izmanto Google Maps,” viņš analizē.

Tāpat I. Bauls atzīst, ka nav skaidrs, kas ir portāla mērķauditorija, jo tas nekur nav minēts, tāpat pati karte un sadaļas nav loģiski strukturētas. “Tā vietā varēja digitalizēt Nacionālās bibliotēkas krājumos atrodamās līdz 1923.gadam izdotās grāmatas, jo uz tām neattiecas autortiesības, tā dēvētā Gūtenberga projekta ietvaros. Tas būtu nācis par labu visiem un nemaksātu tik dārgi,” saka I. Bauls. Kopumā vērtējot, I. Bauls viennozīmīgi atzīst: “Te ir darbs tiesībsargājošām iestādēm, nevis interneta ekspertiem.”  

Projektu kūrē valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”. Tās direktors Armands Magone aicināja atnākt un iepazīties ar projektu “Digitālā kultūras karte”, skaidrojot, ka ieguldīto iespējams novērtēt tikai klātienē. Digitālo kultūras karti izstrādājusi IT kompānija Rix Technologies. Kompānijas vadītāja Eva Butāne nenoliedz, ka digitālās kultūras kartes publiski redzamā sadaļa tiešām nav 750 tūkstošu vērta, jo tā ir niecīga kopējā projekta sastāvdaļa.

“Patiesībā tā ir visaptveroša kultūras informācijas datu bāze, kuras redzamā daļa – mājas lapa – nemaksā pat desmit tūkstošus. Savukārt projekta integrācija bibliotēku sistēmā vien izmaksā simts tūkstošus,” viņa skaidro. Komentējot bažas, ka projekts ir mākslīgi sadārdzināts, viņa pauž, ka par to var spriest tikai IT eksperti. “Es neesmu programmētāja,” tā E. Butāne.

Viņa skaidro, ka www.kulturaskarte.lv ir ļoti apjomīga datu bāze, kurā ir iekļauta pilnīgi visu kultūras objektu un institūciju informācija. Kultūras darbinieki visus datus ievada šajā sistēmā, līdz ar to vairs nav nepieciešams to papīra formātā sūtīt dažādām statistikas un citām informāciju apkopojošām institūcijām.

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs uzskata, ka šī situācija jāskatās no divām pusēm. Pirmā – ideja par šādu projektu ir pozitīvi vērtējama, bet no otras puses – vai šī mājaslapa būs konkurētspējīga interneta vidē un kas administrēs informācijas atjaunošanu?

“Šobrīd nav skaidrs, vai informācijas atjaunošana notiks automātiski, piemēram, no kādiem citiem serveriem vai ministrijai tas būs jādara,” norādīja eksperts.

„Lapai jābūt „dzīvai” un uzticamai. Ja es ieiešu mājaslapā,  meklēšu kinoteātrus Rīgā un ieraudzīšu, ka rāda, piemēram, jau gadu novecojušu informāciju, es vairs šo lapu nekad neapmeklēšu,” stāstīja V.Šeļmanovs-Plešs.

V.Šeļmanovs-Plešs nespēja nosaukt precīzu naudas summu, cik šāds projekts varētu izmaksāt. Asociācijas izpilddirektors apgalvoja, ka šobrīd nav iespējams pateikt, cik projekts ir apjomīgs, tādēļ par projekta izmaksām grūti spriest.

KM nenoliedz, ka portāla galvenā mērķauditorija patlaban ir kultūras iestāžu darbinieki, jo Latvijas digitālā kultūras karte ir galvenais valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānisms, kuras dati tiek sniegti Centrālās statistikas pārvaldes datubāzei. Kopš 2010.gada kultūras nozaru statistikas datu apkopošana notiek decentralizēti tikai elektroniskā formātā – pašas kultūras iestādes ievada datus sistēmā, nevis tās sūta papīra formātā uz Kultūras ministriju. Tādējādi samazināti arī administratīvie resursi statistisko atskaišu sagatavošanā. Ar Kultūras kartes informācijas sistēmu tagad strādājot aptuveni 3000 lietotāju.

Tā kā projektu plānots pabeigt tikai šā gada otrajā ceturksnī, nevajagot brīnīties, ka dažas portāla sadaļas pagaidām nestrādā, norāda KM.

Digitālās kultūras kartes izveidošanai iztērēti 55 tūkstoši latu no valsts budžeta naudas, 278 tūkstošus piešķīra Bila un Melindas Geitsu fonds, bet lauvas tiesa - 413 165 latu -  finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļiem, liecina KM informācija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas