"SEB pensiju fonda" izpilddirektore Dace Brencēna aģentūrai BNS teica, ka bankas jau pašlaik nāk talkā, piedāvājot klientiem savas konsultācijas tēriņu plānošanā, ģimenes budžeta sabalansēšanā, uzkrājumu veidošanas iespējās, nodokļu optimizācijas jautājumos. Tomēr viņa uzsvēra - iedzīvotājiem jāatceras, ka atbildība par savu finanšu labklājību jāuzņemas tikai un vienīgi pašiem.
"Paradokss ir tas, ka tie klienti, kas visvairāk tērēja ekonomikas uzplaukuma laikos, visvairāk cieš ekonomikas lejupslīdes laikos. Savukārt tie iedzīvotāji, kas ir ievērojuši mērenību savos tēriņos un plānveidīgi veidojuši kaut vai nelielus uzkrājumus, jūtas pārliecinātāki un finansiāli stabilāki," klāstīja Brencēna.
Viņa norādīja, ka cilvēkiem ir nepieciešami uzkrājumi kā drošības buferis apmēram triju līdz sešu mēnešalgu apmērā.
Tie iedzīvotāji, kuriem uzkrājumus veidoja darba devējs (vai nu dzīvības apdrošināšanā, vai pensiju fondos) un kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir zaudējuši darbu, arī var izmantot šos uzkrājumus sliktos laikos, lai justos drošāki laika periodā līdz jauna darba atrašanai, vai nu kvalifikācijas celšanai, vai kredītu maksājumu segšanai.
Brencēna arī stāstīja, ka "McKinsey Quarterly" publicētais pētījums, kas veikts ASV, liecina, ka ekonomikas lejupslīdes laikā (1990-1991 un 2001-2002) patērētāji maina savas prioritātes dažādu patēriņa preču iegādē un vajadzību nodrošināšanā. Pētījums apstiprina, ka tādi tēriņi kā ēšana ārpus mājas, skaistumkopšanas procedūras un apģērbs kopējo izmaksu kontekstā procentuāli samazinās, taču pieaug izdevumi pārtikai, lasāmvielas iegādei un izglītībai.
Speciāliste paskaidroja, ka uzkrājumu veidošanas kontekstā ekonomikas lejupslīde ievieš izmaiņas arī privāto pensiju un uzkrājošās apdrošināšanas jomā - pretēji viedoklim, ka šādos brīžos uzkrājumu veidošanai neatliek brīvo līdzekļu, cilvēki ir palielinājuši līdz šim veikto regulāro uzkrājumu apmēru.
"Šāda tendence iezīmējas arī Latvijas situācijā. SEB atklātā pensiju fonda apkopotie dati par 2008.gadu liecina, ka, neskatoties uz ekonomikas attīstības tempu samazināšanos, pagājušajā gadā SEB atklātā pensiju fonda dalībnieki veikuši rekordlielu iemaksu apmēru savas privātās pensijas veidošanai visa fonda pastāvēšanas laikā. Ja 2005., 2006. un 2007.gadā SEB pensiju fonda dalībnieki veica iemaksas savos pensiju plānos attiecīgi četru, septiņu un deviņu miljonu latu apmērā, tad 2008.gadā kopā veiktas iemaksas gandrīz 11 miljonu latu apmērā," atklāja "SEB pensiju fonda" izpilddirektore.
"Savukārt tas, uz ko norāda starptautiskās kompānijas "McKinsey & Company" veiktais pētījums, vēlreiz apstiprina, ka, mainoties ekonomikas attīstībai, cilvēki spēj mobilizēties un izvērtēt, kā pārstrukturēt savus izdevumus un kādas aktivitātes padara viņus konkurētspējīgākus. Tas nav mazsvarīgi, jo tieši zināšanas - vai tās ir akadēmiskās, vai arī iegūtas, papildus lasot, - ir tas, kas darba tirgū izsijās labākos. Tas, ka cilvēki uzskata par svarīgu joprojām turpināt uzkrājumu veidošanu savai pensijai vai apdrošināšanai, apliecina faktu, ka personīgā līdzdalība savas labklājības veidošanā nav mīts, bet tas atspoguļojas reālā darbībā," minēja Brencēna.
Arī "Nordea bankas" uzkrājumu produktu attīstības vadītāja Agnese Podniece aģentūrai BNS sacīja, ka pašreiz vairāk nekā jebkad iedzīvotāji novērtē uzkrājumu esamību vai tieši uzkrājumu neesamību.
"Nav noslēpums, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tomēr dzīvo no algas līdz algai un "tērētāju" ir nesalīdzināmi vairāk nekā "krājēju". Bieži vien ir dzirdēts, ka "labai sajūtai vajag tik maz" - lielāku miera un drošības sajūtu rada jau pavisam nelieli uzkrājumi - vienas, divu mēnešalgu apmērā, kuru, manuprāt, puse Latvijas iedzīvotāju spētu sev sagādāt, pavisam, pavisam nedaudz pamainot savus paradumus, tādējādi ietaupot mēnesī salīdzinoši nelielas naudas summas, kas, summējoties gada griezumā, veidotu šo visiem tik ļoti nepieciešamo "drošības spilventiņu," pavēstīja Podniece.
Viņa arī akcentēja, ka "Nordea" bankas noguldījumu apmēri gada pirmajos trīs mēnešos palielinājušies par 4,6%, pieaugot ieguldījumiem gan eiro, gan latu krājkontos un termiņnoguldījumos.
"Šī tendences liecina, ka iedzīvotāji ir novērtējuši uzkrājumu nepieciešamību. Un arvien vairāk un vairāk mājsaimniecību mēģina mainīt savus paradumus, lai kaut nelielas naudas summas varētu tomēr atlicināt uzkrājumu veidošanai," atzina speciāliste.
Latvijā pēc straujas izaugsmes patlaban vērojama ekonomikas recesija. Vairāki eksperti norādījuši, ka tieši Latvijas iedzīvotāju rīcība, labajos gados vairāk tērējot un neatlicinot naudu uzkrājumiem, veicināja pārāk strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi un ir par iemeslu tik straujai ekonomikas lejupslīdei, kāda pašreiz vērojama Latvijā.