Eksperti: sabiedrības neuzticēšanās var raisīt neredzētu populismu

Valdības un Saeimas darbība apmierina tikai reto, taču neviens netic, ka ir iespējamas pārmaiņas un alternatīvas, jaunu politiķu paaudzes ienākšana, kā uz to Jaungada runā mudināja prezidents, nenotiek. Saeimas atlaišanas pretinieki uzsver, ka šobrīd, sarīkojot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, nekas nemainītos. Atbalsts ir krities ne vien valdošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajiem. Aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kas nevēlas iet uz vēlēšanām vai nezina, par ko balsot. Decembrī veiktajā Latvijas faktu aptaujā tā domāja jau 55% aptaujāto. Liels atbalstītāju loks nav jaunizveidotajām partijām. "Pēdējos 15 gados ir izveidojies tāds emocionālais fons, ka visi politiķi ir riebīgi un tikai raujas pie siles," nepatiku pret iespējamo iešanu politikā raksturo viens no Sabiedrības citai politikai līderiem un otrdienas protestu rīkotājiem Aigars Štokenbergs, kurš pēdējā gadā nodarbojies ar jaunu partijas biedru meklēšanu. Cilvēki, kas izveidojuši veiksmīgu karjeru, apzinās, ka, iesaistoties politikā, riskēs ar to. V.Zatlers, lūgts konkretizēt, kā viņš praktiski redz iespēju šādā situācijā sabiedrību iesaistīt aktīvāk, ar sava preses dienesta starpniecību atbildēja nekonkrēti. "Ir svarīgi jauniem cilvēkiem — uzņēmējiem, pasniedzējiem, inženieriem un ekonomistiem — nākt talkā un rīkoties," uzskata prezidents, gan nesniedzot recepti, kā to darīt. Viņš pats nolēmis palikt nogaidošās pozīcijās — Saeimas atlaišana V.Zatleram šobrīd nav darba kārtībā, sacīja viņa pārstāve Ilze Rassa. Tiesa, arī ne visi protestu dalībnieki prasīs Saeimas atlaišanu, daļa vien paudīs niknumu par sava ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. A.Štokenbergs stāsta, ka sākotnēji bija plānots Doma laukumā pulcēt ap diviem tūkstošiem cilvēku, taču, ja sanākšot visi, kuri to sola, tad Doma laukumā pulcēsies lielāks skaits par aptuveni 9000 lietussargu revolūcijas dalībnieku. Piedalīties solījušas vairāk nekā 20 organizāciju, arī policisti, lauksaimnieki, ārsti, kultūras darbinieki, žurnālisti un tiesību aizstāvji. Politologi uzskata, ka, visticamāk, būtiskas pārmaiņas šie protesti nenesīs. "Ir kaut kādam sīksprādzienam jābūt," saka sociologs Aigars Freimanis. Tikai vēl nopietnāka situācijas eskalācija, piemēram, problēmas ar budžeta izpildi var raisīt pārmaiņas, pieļauj politologs Ivars Ījabs. Līdz tam sabiedrība turpinās dzīvot politiķa — superglābēja gaidās. Šobrīd tam ir arī piemērota augsne, uzskata A.Freimanis. Pēdējo mēnešu notikumi radījuši vietu populismam. Ja šobrīd pie varas esošie vēlas saglabāt savas pozīcijas, viņiem būtu jādomā, kā pārlēkt bezdibenim starp varu un sabiedrību. Ja tās nav Saeimas vēlēšanas, tad ir jābūt virknei ļoti vērienīgu lēmumu. Tajā skaitā eksperti min pamatīgas pārmaiņas valdībā, pilnīgu valsts pārvaldes reorganizāciju. Taču uz to vara nav gatava. "Visi apzinās, ka vajag, bet visi ir saistīti. Tas ir grandiozs organisms, kur, izņemot vienu orgānu, sāksies iekšējā asiņošana," saka A.Freimanis. *** Vai otrdien iesit protestēt? Vai Saeima ir jāatlaiž? Iluta Lāce, biedrības Marta vadītāja Es apzinos, kāda ir Latvijas sieviešu situācija un kādā situācijā viņas atrodas, ņemot vērā visus ekonomiskos faktorus, jo pēc būtības ir tā, ka uz sieviešu darba pleciem tagad tiks iznesta krīze. Tagad problēmas, piemēram, ar bērnu transportu laukos, aprūpes iestādēm bērniem un sieviešu drošības jautājumiem, tikai pasliktināsies. Jau tā līdz šim šie jautājumi tika buksēti. Organizācijām, kuras strādā ar šiem jautājumiem, finansējuma vairs nav. Saeima un valdība nerisina šos jautājumus. Mēs uzskatām, ka ir jāatlaiž Saeima un jādiskutē par pašas vēlēšanu sistēmas izmaiņām.Didzis Melbiksis, radio žurnālists Man nav citas izvēles. Es esmu pret tādu valdību, kura man par trešdaļu samazina algu, kura spiež parakstīt neizdevīgu līgumu manai mātei ģimenes ārstei, kuras politikas rezultātā mana brāļa ģimenē abi pieaugušie palikuši bez darba, ar diviem bērniem un kredītsaistībām. Es uzskatu, ka šajā momentā būtu morāli nepareizi nepiedalīties. Šī Saeima ir jāatlaiž. Es visapkārt dzirdu tādus pašus stāstus, kādi ir manā ģimenē. Dažs labs te runā par pingvīniem. Es esmu pingvīns, kas silda tos, kuri augšā, bet ir jābūt otrādi.Alda Alberte, Tirzas kultūras nama vadītāja Es piedalīšos, jo uzskatu, ka vajag tautai iet un pateikt, ko domā. Nav godīgi čakarēt tautu un turēt mūs par muļķiem. Mani satrauc tas, ka atkal esam nonākuši 90.gadu situācijā. Kā tas var būt, ka mums atkal ir jāslēdz uzņēmumi. Laukos miltu, piena ražotāji izput. Es nezinu, kā mana kultūras nama cilvēki iztiks. Mums ir kolektīvu vadītāji, kas tikai ar entuziasmu strādā, taču arī viņu 27—40 latus lielās algas tagad jāsamazina. Es gribu vienkārši strādāt un saņemt savu algu, Es nezinu, vai ir jēga atlaist Saeimu. Nevienam vairs nevar ticēt.Juris Žagars (TP), aktieris, piedalījās Lietussargu revolūcijā Es nepiedalīšos. Tam tagad nav nekādas jēgas. Piedaloties lietussargu revolūcijā, es atdevu savu balsi pret konkrēto valdības rīcību konkrētajā situācijā. Ja man jautātu par Saeimas atlaišanu, tas, manuprāt, nebūtu prātīgi un gudri. Kas nāks viņu vietā, cik tas maksās? Tas, ko dara Godmanis, pilnībā raisa uzticību, valdībā ir vismaz vairāki augsti profesionāli ministri. Es domāju, ir tādas situācijas, kad kuģis ir nonācis avārijas stāvoklī. Tad parasti valda vieni likumi — balstīties tikai uz stingriem noteikumiem un neimprovizēt. Juris Kulakovs, komponists, piedalījās Lietussargu revolūcijā Es piedalīšos par mūziķi arī šoreiz. Rīkotāji ir cilvēki, kuriem es uzticos. Otra lieta ir tā, ka gadījumā, ja šī valsts vēl nav bankrotējusi, tad tā atrodas bankrota priekšā. Šis ir vienīgais veids, kā izteikt attieksmi pret procesiem, kas ir diezgan bēdīgi. Tā vairs nav krīze, bet katastrofa, man teica kāds finansists. Par daudzmiljardu aizņēmumu mums visiem nāksies maksāt. Taču es neesmu pārliecināts, ka Saeimas atlaišana palīdzēs. Nav garantiju, ka jaunā būs labāka. Taču es ceru, ka šī manifestācija saasinās uzmanību uz problēmām un varbūt sāksies kaut kāda rīcība, kas uzlabos situāciju.Janīna Kursīte (PS), Saeimas deputāte, piedalījās Lietussargu revolūcijā Varas pārstāvji, kuri aicināja un piespieda tautu savilkt jostas, neko nav sapratuši attiecībā paši uz sevi. Ir amorāli aicināt savilkt jostu vieniem un pašiem dzīvot pa vecam, ieceļot savu šoferu bērnus amatos, turpinot dārgus projektus. Ja mēs neatnākam un neparādam, ka tautai nav vienalga, kas notiek ar mums, diemžēl nekas vai ļoti maz kas mainīsies. Tas būs rādītājs, cik tālu ir gājusi pilsoniskā apziņa, jo līdz šim liela daļa no mums ir atbildējusi tikai par savu māju. Jautājums, vai mēs esam nonākuši tik tālu, ka varam iestāties par otra māju un visas Latvijas māju.