Pēdējos divos gados pēc šā Krimināllikuma panta notiesātas aptuveni 20 personas. Kā noskaidroja Diena, ne ginekologi, pie kuriem uzskaitē stājas jaunās māmiņas, ne arī dzemdību nodaļas vienmēr neziņo par šiem gadījumiem. Arī bāriņtiesu vidū valda dažāda izpratne par to, kādos gadījumos jāiesaista policija.
Dienas rīcībā nonāca gadījums, kurā kādā Latvijas pagastā šopavasar 15 gadu (šobrīd viņai ir 16) vecai meitenei piedzima bērns, kura tēvam tobrīd bija 21 gads. Mazulis tagad sasniedzis divu mēnešu vecumu. Šajā gadījumā kriminālprocess netika sākts — lai arī par notikušo zināja vietējās pašvaldības policists, viņš par to Valsts policijai neziņoja, lai tā pie atbildības sauktu pilngadīgo vīrieti.
DIENA JAUTĀ
Vai būtu jāsamazina vecuma cenzs seksuālo attiecību sākšanai, vai izmeklēt visas lietas par nepilngadīgām māmiņām un abortu veicējām un tiesāt pilngadīgos tēvus?
Laila Rieksta-Riekstiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece
Ja būtu ierosinājums vecumu samazināt, ir jābūt nopietniem pētījumiem. (..) Ja fizioloģiskais briedums iestājas ātrāk, tad sociālais briedums un atbildība par attiecībām un to sekām noteikti neiestājas ātrāk nekā agrāk, drīzāk pat vēlāk. Viens ir skaidrs — šīs lietas ir jāizmeklē. Droši vien ne visos gadījumos cilvēks ir saucams pie kriminālatbildības. Ja ir cilvēki, kuriem ir stabilas attiecības, kuri vēlas apprecēties, kopā audzināt bērnu, nedomāju, ka cilvēks jāsoda ar brīvības atņemšanu. Arī tiesa var atbrīvot no soda, ir iespējams mierizlīgums. Taču tas, ka pilnīgi katrs gadījums ir jāizmeklē, jāpārbauda, jāizvērtē, ir ceļš, kas mums ejams.
Ainars Baštiks, bērnu ģimenes lietu ministrs (LPP/LC)
Noteikti nē (cenza samazināšanu — red.). Mūsdienu sabiedrībā nepieciešams arvien ilgāks laiks, līdz cilvēks kļūst pastāvīgs, atbildīgs un stabilizējies savā dzīvē gan izglītības, gan materiālā ziņā, tādēļ nav pamata pazemināt šo cenzu. Situāciju "bērnam dzimst bērns" nedrīkstētu veicināt arī tādēļ, ka bērns līdz pilngadībai nevar likumiski pārstāvēt savu bērnu. Šīs lietas noteikti ir jāizpēta un medicīnas iestādes personālam par faktu obligāti jāinformē meitenes dzīvesvietas bāriņtiesa, kas tad arī ļaus pieņemt labāko lēmumu abu bērnu interesēs, protams, nepieciešamības gadījumā arī pieļaujot tēva saukšanu pie atbildības.
Jānis Dukšinskis, Saeimas bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs (LPP/LC)
Gadījumi ir jāizmeklē. Mēs sakām, ka bērni varbūt fizioloģiski attīstās ātrāk, taču psiholoģiski nav nobrieduši tā, lai veidotu ģimeni tik ātri un audzinātu bērnus, jo karjera vēl priekšā un daudzi citi jautājumi, kas jārisina. Jāskatās, cik efektīvi notiek dzimumaudzināšana kā tāda. Īsti varbūt nedarbojas ziņošanas shēma. Likumdošana nosaka informēt. Līdz ar to tas būtu jādara mediķiem. Likumā tas īsti nav atrunāts, ne vienmēr ziņo. Ja pienākumos tas nav šīm iestādēm, līdz ar to nevar ne izkontrolēt, ne sodīt. Mums jāpapēta Ārstniecības likums, lai šī shēma darbotos.
Jānis Gulbis, Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra vadītājs
Cenzu nekādā gadījumā nevajadzētu samazināt, tā jau ir tālāka degradācija. Fizisku nobriešanu nevajag jaukt ar garīgu nobriešanu. Tas, ka fiziska nobriešana notiek tādos vai tādos platuma grādos ātrāk, nenozīmē, ka notiek garīga nobriešana. Ja pieaudzis vīrietis izmanto bērna mazo pieredzi, viņu pavedina un noved līdz grūtniecībai, mums jāizvēlas, vai tā ir kriminālatbildība vai nav. Ja Latvijā ir šāds Krimināllikums, nevienam nav tiesību to nepildīt. Līdz ar to institūcijas, kam tas būtu jādara, ja to nedara, jāsauc pie atbildības.
Andris Bērziņš, Latvijas bērnu fonda valdes loceklis (ZZS)
Interesants jautājums, uz kuru viennozīmīgi… Likumā jau var iestrādāt par cenzu, bet dzīve diktē savu. Es domāju, ka cenzu nevajadzētu mainīt. Pirms izdara kādas izmaiņas, jāredz, kāds ir pozitīvais moments, taču es neredzu neko pozitīvu, kas no tā būtu labāk. Šeit ir cilvēku likteņi, tās nav tikai attiecības. Kas attiecas uz informēšanu — es domāju, ka šeit vajadzētu noteikti pastrādāt ar tiem, kam likums noteicis informēt, proti, ārstiem. Ārstiem noteikti vajadzētu informēt. Tāpat kā, ja ārstam ir kaut mazākās pazīmes redzamas, ka bērns ir sists. Protams, ka šīm personām jāstājas pie kriminālatbildības.
Iveta Ķelle, Papardes zieds valdes priekšsēdētāja
Cenza samazināšana neko nelīdzēs, jo arī tagad mēs zinām, kāds ir cenzs, taču dzimumattiecības sākas agrāk. Tas, ka varētu meklēt šos pilngadīgos vīriešus — vainīgos, ir viens no risinājumiem. Taču pamatrisinājums būtu tas, ka vecākiem ir atbildība par saviem bērniem līdz 18 gadu vecumam. Arī vecākiem būtu jāzina, kur bērns ir, jāzina viņa draugi. Tad arī vecāki paši varētu iesūdzēt tiesā, zinātu, kas tas ir par vīrieti, cik viņam gadu, kādas bijušas attiecības. Par tiesāšanu. Ir dažādas attiecības. Piemēram, meitene pati savā vecumā labprātīgi, apzināti vēlējusies ieņemt bērnu, lai būtu kāds, kas viņu mīl. Taču vīrietim jāzina likums, jāzina meitenes vecums, un nezināšana neatbrīvo no atbildības.