Bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens norādīja, ka jāveic uzlabojumi valstu aizsardzības struktūrās, kā arī militāro iepirkumu, apmācības, izglītības un kopīgi izpildītu militāro operāciju jomā ir jāsadarbojās ciešāk, un būtu nepieciešams jauns NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga ziņojums, kas aptvertu NB8 formāta grupu, lai saprastu un sistemātiski noteiktu jaunas sadarbības jomas.
Tomēr viņš vērsa uzmanību, ka saskaņotu rīcību un politiku aizsardzības jomā nav viegli panākt, jo Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir dažādas.
“Dažas valstis ir ES, dažas nav. Dažas ir NATO, dažas nav. Dažas iesaistās kopējā ES aizsardzības politikā, citas nē. Pastāv atšķirības, tomēr vienlaikus esam spējuši sadarboties neskaitāmās jomās, ne tikai aizsardzībā,” teica Elemans-Jensens.
Zviedrijas aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre un The Atlantic Council Ziemeļeiropas direktore Anna Vīslandere norādīja, ka svarīgi saprast, kā Ziemeļvalstis spēs sadarboties ar Lielbritāniju aizsardzības jomā arī pēc tās izstāšanās no ES. Tāpat, domājot par Eiropas aizsardzības spējām, jādomā par efektīvu izmaksu izlietojumu un to, lai funkcijas nedublētos, piemēram, ar NATO.
Viņa arī skaidroja, ka Ziemeļvalstu vidū katrai valstij ir savas atšķirības, tomēr ES un NATO partnerība ar Zviedriju un Somiju ir bijusi samērā veiksmīga, un sadarbībā tās ir bijušas elastīgas.
"Ir bijusi gan ciešas sadarbības vēsture, gan periodi, kad valstis bijušas nošķirtas viena no otras. Esam pārtapšanas periodā, un trīs lietas - Krievijas politika, Breksit un ASV politika - ietekmē arī Ziemeļvalstu politiku," domā eksperte.
"Pēc Breksit mums būs ES, kur dzinējspēks būs Vācija un Francija, un tas mainīs ES aprises. Ja paraugāmies uz ES nākotni, tā būs cita ES. Un arī ASV prezidenta Donalda Trampa neprognozējamība ir viņam raksturīga, un ar to ir jāsadzīvo. Tomēr ES un ASV attiecības mainītos arī bez Trampa," sacīja Vīslandere.
Tikmēr bijušais ASV aizsardzības sekretāra virsnieka palīgs Eiropas un NATO politikas jautājumos Džeimss Taunsends sacīja, ka ASV tagad spēlē daudz lielāku lomu Baltijas valstu aizsardzībā neka agrāk, un pauda cerību, ka ASV palīdz Batlijas valstīm justies drošāk, lai tās varētu koncentrēties uz nepieciešamajiem darbiem ES.
"Mēs piesedzam jūsu muguru, lai jūs varētu darīt savu darbu," piebilda Taunsends. Viņš vērsa uzmanību, ka Ziemeļu reģionā ir vēl ļoti daudz darāmā, lai stiprinātu saliedētību un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu balss būtu vienotāka ES.
Savukārt Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Urbans Alīnu norādīja, ka laikā, kad Baltijas valstis atguva neatkarību, Zviedrijai bija svarīgi tām palīdzēt ne tikai Baltijas valstu dēļ, bet arī Zviedrijas interešu dēļ, tomēr bija šaubas par Baltijas valstu nākotni un attīstības iespējamajiem virzieniem.
"Palīdzot, par situāciju Baltijas valstīs jutāmies nervozi. Piemēram, zinot etnisko krievu sastāvu Rīgā. Mēs nezinājām kā vide Baltijā attīstīsies, tomēr vēlējāmies nostiprināt neatkarīgo valstu suverenitāti. Ļoti pozitīvi, ka Baltijas valstis tagad ir NATO un ES, jo šajā ģeopolitiskajā situācijā pretargumenti par Baltijas valstu uzņemšanu ES un NATO būtu daudz spēcīgāki, ņemot vērā Krievijas tagadējo politiku," teica Alīns.
Viņš vērsa uzmanību, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir uzsākušas sadarbību daudzās jomās, un to turpinājušas, tomēr būtu nepieciešams vairāk enerģijas Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā. Pēc viņa domām, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm būtu vairāk jāsadarbojās ar Višegradas grupas valstīm - Poliju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju, lai tās virzītu tuvāk Eiropai un tās vērtībām.
"Višegradas četrinieks izzūd – Ungārija un Polija slīd projām. Es ticu, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu mēģināt pievirzīt šīs valstis atpakaļ un [panākt, ka tās} lūkojas mūsu virzienā, jo šī tendence, kas tur šobrīd norisinās, šķiet mazliet biedējoša," piebilda Alīns.
Jau ziņots, ka 29. un 30.septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās Rīgas konference 2017.
Kims
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis