Sociologs Aigars Freimanis:
"Sabiedrība domā stereotipos, ne politiskos terminos, tāpēc aptaujā ietvērām šādu variantu, jo stingrā roka Latvijā asociējas ar Ulmaņa apvērsumu. Rezultātus nevajag pārvērtēt, tomēr nav šaubu, ka daudzi cilvēki ir gatavi ziedot demokrātiju kārtības vārdā. Tā nav stabila sabiedrības daļa, bet krīzes situācijās mētāšanās prom no demokrātijas ir novērota daudzās valstīs. Šāda alternatīva tika ielikta aptaujā kā ironiska reakcija uz smieklīgo situāciju, ko bija radījuši politiķi [aptauja veikta februāra sākumā]. Tas daudziem asociējas ar gaišu laiku, partiju ķildu apsīkšanu. Domāju, ka šie 20% saprot, ka Zatlers nevar rīkoties kā Ulmanis, viņa iespējas to izdarīt ir krietni mazākas. Pirmkārt, Latvija nebija integrēta starptautiskajās insitūcijās, otrkārt, Ulmanim bija pilnīgi citi ietekmes mehānismi (aizsargi), kā arī nebija 5% barjera partiju iekļūšanai Saeimā. Ekonomiskā situācija paralēles ļauj vilkt, tāpēc daļa izvēlējās šādu ironisku protestu pret situāciju. Daļa cilvēku uzskata, ka tā vajadzētu rīkoties, lai partijas savaldītu vismaz uz kādu laiku, bet, ja skatāmies korekti, šie 20% pieskaitāmi tiem, kas vēlas jaunas Saeimas vēlēšanas."
Politoloģe Ilga Kreituse:
"Tā ir latviešu mentalitāte, kas parāda, kā mēs savu vēsturisko mantojumu uzturam dzīvu vēl šodien un nebūt tās labāko pusi. Ap Ulmaņa laikiem joprojām ir oreols, kas pāriet no paaudzes paaudzē. Tas parāda, ka cilvēki gaida mesiju. Tomēr, lai rīkotos kā Kārlis Ulmanis, ir jābūt personībai, tāpēc nevaram sagaidīt, ka Valdis Zatlers rīkosies tāpat. Ja kaut kas tāds notiks, tad jāskatās, kurš reāli pārņems varu. Un tas nebūt nebūs Valdis Zatlers.
Ļoti maz Latvijā tiek runāts par Satversmes pēctecību un tās nepieciešamību kā tādu. Ja mēs tik ilgi varam uzturēt spēkā frāzi – atlaidīsim Saeimu, bet ko tad labāku ievēlēsim, varbūt vispār nav vērts vēlēt. Šādas tēzes uzturēšana mazina cilvēku interesi un dod iespēju centralizēt varu. Latvijā domā, ka politiskā elite ir kaut kas nemaināms un neizkustināms. Tas parāda, ka jautājums par pilsonisko sabiedrību Latvijā ir atklāts un sabiedriskās organizācijas nepilda savas funkcijas. Mums ir vajadzīga sava veida renesanse."
Žurnālists Kārlis Streips:
"Būtiski, vai cilvēki to izvēlējās voluntāri, vai bija piedāvāts konkrēts variants. Ja brīvprātīgi 21% uzskata, ka jāatgriežas pie diktatūras, tad man ir bažas par šīs valsts nākotni. Tomēr mani šāds viedoklis nepārsteidz, jo Latvijā vienmēr notikusi Kārļa Ulmaņa idealizācija, un cilvēki skatās uz to laikmetu kā absolūtu zelta laikmentu, aizmirstot, ka ekonomiskā augšupeja Ulmaņlaikos notika visā pasaulē, Ulmanis ar savu rīcību palīdzēja nodrošināt to, kas Latvijā notika 1940.- 1941.gadā. Tā nav ideāla situācija. Vecākajai paaudzei, kas atceras Ulmani tikai ar pateicības vārdiem, gribētu jautāt, vai viņi Valdī Zatlerā saskata Kārli Ulmani?
Tas, ka Satversmē paredzēta Valsts prezidentam iespēja atlaist Saeimu, vēl nenozīmē Satversmes atcelšanu. Gribētos atgādināt, ka par demokrātiju labāka sistēma vēl nav izdomāta. Es arī stipri šaubos, vai Eiropas Savienība priecātos par valsti, kurā atjaunotos prezidentāla diktatūra."