Politologa vērtējumā, lielākais jautājums ir par to, kas varētu būt kā papildinājums vadošajām partijām, jo patlaban ir skaidrs, ka tik sašķeltā Saeimā ir nepieciešamas "balsu rezerves".
"Šobrīd var redzēt vērtību dažādību koalīcijā. Redzam, ka būs partijas ar dažādiem priekšstatiem un dažādām vērtībām, līdz ar to vajag balsu rezervi, lai jaunā valdība var funkcionēt un paļauties uz parlamentu. Varbūt, pirmkārt, skatīsies "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" virzienā vai tikai uz vienu no tām," lēsa Rajevskis.
Rajevskis norādīja, ka jaunā valdība būs tikpat nevienota kā iepriekšējā. Pēc viņa vārdiem, vēlētāji ir izmantojuši lielās izvēles iespējas katrā no politiskajām nišām, līdz ar to Saeima būs sadrumstalota un starp deputātiem būs "gan antivakseri, gan radikālāki, agresīvāki krievu pārstāvji, gan arī tā saucamie liberāļi".
Šādā situācijā nav šaubu, ka valdībā būs vērtību un ideoloģiju strīdi, ir pārliecināts politologs.
Saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.
Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.