Ekspertu mudināts, Zatlers rosina mainīt 4.maija svētku nosaukumu

gadadienai, lai godinātu un nostiprinātu tautas vēsturiskās atmiņas mantojumu un nodotu to arī turpmākajām paaudzēm, ir aktualizējusies diskusija par šī vēsturiskā notikuma nozīmīgumu,» savā likuma grozījumu iniciēšanas vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) norāda prezidents V.Zatlers. Lai uzsvērtu un izceltu 1990.gada 4.maija deklarācijas mērķi, kā arī, lai uzsvērtu Latvijas valstiskās neatkarības nozīmīgumu jaunākajām paaudzēm, prezidents šodien rosināja izdarīt grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», aizstājot vārdus «Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena» ar vārdien «Neatkarības atjaunošanas diena», nosakot, ka svētku diena 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. V.Zatlers uzsver, ka šo ideju – dēvēt 4.maija svētku dienu ikvienam saprotamā, simboliskā, Neatkarības deklarācijas mērķi atspoguļojošā un kodolīgākā nosaukumā, ir ierosinājuši Latvijas Tautas frontes pārstāvji. Pēc minēto pārstāvju aicinājuma Valsts prezidents ir izveidojis arī Goda komiteju, kura pārraudzītu šāgada 4.maijā plānoto svētku sagatavošanas gaitu un nodrošinātu visu organizēšanā iesaistīto iestāžu un organizāciju sadarbību. Komitejas sastāvā darbojas vairāki Latvijas Tautas frontes līderi, arī bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. «Mērķis mainīt svētku nosaukumu ir pragmatisks – tam jābūt vienkāršākam. Bet projekta jēga ir nostiprināt tiesību normās un sabiedrības apziņā šo svētku nozīmi. Šogad aprit 20 gadi kopš valsts neatkarības atgūšanas, tādēļ uzskatu, ka šis ir pareizais brīdis, lai viestu pārmaiņas lieki sarežģītajā svētku nosaukumā. 4.maijs nav pēc savas būtības skaidri iedibināts nedz Latvijas, nedz starptautiskajā atmiņā. Ja runājam par Latviju, tas bija unikāls brīdis, kad sabiedrība sadarbojās un pēc būtības atguva savu valsti. Arī pasaules vēsturē 1990.gada 4.maijs nav pietiekami ierakstīts. Ja nebūtu baltieši, kuri skaidri definēja, ka nevēlas dzīvot Padomju savienībā, Austrumeiropas karte šobrīd izskatītos citādāk,» norādīja S.Ēlerte, kura no svētku pasākumiem šogad 3. un 4.maijā vēlas sagaidīt sabiedrības pašapziņu. «Mēs valsti atguvām. Mēs ejam to pārvaldīt. Mēs uzņemamies atbildību par sevi un savu valsti,» sarunas noslēgumā teica S.Ēlerte.Otrs no Goda komitejas locekļiem bijušais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks norāda, ka svētku nosaukuma maiņa veikta, lai popularizētu šos svētkus un padarītu tos vēl vairāk par visas tautas svētkiem. «Daudzus gadus jau 4.maijs ir brīvdiena, taču sabiedrībā šī diena netiek pienācīgi novērtēta. Prezidenta likumprojekts ļaus svaigāku skatu paraudzīties uz svētkiem, kuri ir mūsu tautas uzdrīkstēšanās rezultāts. Vēlos aktualizēt šīs dienas simbolismu. Diez vai nosaukuma maiņai būs kādas juridiskas sekas, jo svētku un dienas koncepts paliek nemainīgs,» stāstīja R.Ražuks, kurš cer, ka 3. un 4.maija svētki nekoncentrēsies Rīgā, bet aptvers ikvienu Latvijas novadu, pilsētu un ģimeni.Arī Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks pozitīvi vērtē topošās izmaiņas. «Juridiskā loģika tam ir. Parasti valsts neatkarību pasludina vienu reizi. Mūsu valstij sanāk vairākas. Arī 1918.gadā. Pirmā bija 19.janvārī, saskaņojot ar Antantes valstīm, atkārtoti - 18.novembrī sadarbībā ar Vāciju un sociāldemokrātiem. 1990.gadā tika pasludināta neatkarības atjaunošana. Igauņi gan neatkarības atjaunošanu svin 20.augustā, jo faktiski mūsu valstis tika atzītas pēc 1991.gada puča izgāšanās. Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas Augstāko padomi atbilstoši Brežņeva 1979.gada konstitūcijai ievēlēja visi, kas tajā laikā brauca cauri Latvijai. Tās lēmumiem leģitimitāti deva tikai 5.Saeimas vēlēšanas. Tās ir ābeces patiesības, kas jāizskaidro jau pamatskolā. Tādējādi izdevās pārņemt varu atbilstoši padomjlaiku likumiskajai kārtībai. Taču Latvijā bija gana daudz ļaužu, kas to panāktu arī citā ceļā. Tas gan palielinātu «pelēko pulkvežu» radītās jukas un arī asiņu būtu vairāk. Tiesa, būtu arī vairāk cieņas pret savu valsti,» domā A.Dravnieks.Pēc viņa domām, vēlamais efekts sabiedrībā būtu vēstures zināšanas. «Cilvēks bez tām ir viegli manipulējams. 4.maija simboliskā nozīme jeb vēstījums - spējam sadzīvot un kārtot attiecības civilizēti un demokrātiski,» skaidrojot topošo izmaiņu vēsturiski politisko aspektu, norādīja A.Dravnieks.