Programmas “Iespējamā misija” direktore un valdes locekle Zane Oliņa nosauc šo jautājumu par visai sarežģītu, minot piemēru, ka īsti nav atbildes - vai stipendijas piešķiršana tiešām palielina studenta akadēmisko izaugsmi. Tomēr stipendija sniedzot iespēju maznodrošinātiem studentiem virzīties uz augšu, atrast labākas darba iespējas un tml. “Ir svarīgi, lai studentam būtu pamudinājums arī iemācīties nevis tikai formāli ģenerēt labas atzīmes, mācību stipendijai ir būtiska nozīme sociālajā mobilitātē. Tas nav tikai sociālais pabalsts.” Z.Oliņa izteica cerību, ka ar šādu lēmumu "mēs nemēģinām esošajā bezdarba situācijā slēptā veidā piešķirt cilvēkiem pabalstus, lai uzturētu ģimenes, kuras citādi nav iespējams atbalstīt".
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors Andris Kangro sacīja, ka pāriešanu uz stipendiju maksāšanu pēc sociālajiem apstākļiem, viņš pieņem “vienīgi kā krīzes diktētu situāciju”. Viņaprāt, stipendijas tomēr būtu jāmaksā arī labākajiem studentiem. “Tagad mēs “pārsēžamies” tikai uz sociālo palīdzību,” viņš teica, tomēr piebilst, ka cerams jaunā kārtība ievietsa tikai uz laiku. Tas palīdzēšot mācīties tiem, kuriem pretējā gadījumā tādas iespējas nebūtu, “tomēr skaidrs ir tas, ka citu vēlmi pēc augstiem akadēmiskiem sasniegumiem tas nestimulēs”, uzskata izglītības nozares eksperts.
Bijušais LU rektors Ivars Lācis šādu valsts rīcību vērtē kā atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai. I.Lācis uzskata, ka ne jau stipendijas dēļ lielākā daļa studentu mācās, jo stipendijas šobrīd saņem salīdzinoši ļoti neliels. Viņš vērš uzmanību, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, valsts stipendijas maksā vien nedaudzas valstis. “Tādi gadījumi, kad valsts piešķir stipendiju, no visām pasaules universitātēm ir aptuveni vien desmit procentos gadījumu”.
Pērnajā mācību gadā no valsts budžeta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām augstākās izglītības iestādēm stipendijām tika novirzīti 3,1 miljons latu. Stipendijas kursā saņēma tikai daži cilvēki, to vidējais apmērs 70 latu.
Jau vēstīts, ka otrdien valdība atbalstīja IZM priekšlikumu stipendiju piešķiršanā par galveno kritēriju turpmāk izvēlēties studenta sociālos apstākļus nevis sekmes un zinātniskos rādītājus. Tādējādi IZM vēlas novērst sekmīgu studentu aiziešanu no augstākās izglītības iestādēm sociālo apstākļu dēļ, skaidrots grozījumu anotācijā. Latvijas Studentu apvienība tam iebilst.