Politiski jūtīgākie jautājumi būs tie paši, kas iepriekšējās reizēs, kad likumprojekts nonāca Saeimā, — sabiedrisko mediju finansēšana un nacionālās elektronisko mediju padomes veidošanas kārtība, var secināt no NRTP priekšsēža vietnieces Daces Bucenieces teiktā. NRTP deputātiem piedāvā izšķirties starp trim finansēšanas modeļiem: abonentmaksām, fiksēta procenta no IK paredzēšanas vai pašreizējā, kurā Latvijas televīzija (LTV) un Latvijas radio (LR) saņem valsts dotāciju, kas atkarīga no ikgadējiem politiskiem lēmumiem, un vēl darbojas reklāmas tirgū. Pēdējais saņēmis ekspertu kritiku gan par politisku spiedienu veicināšanu uz medijiem, gan par tirgus kropļošanu. D.Buceniece norāda, ka "ideālais variants būtu abonentmaksas", kas arī nodrošinātu medijiem lielāku neatkarību. Taču jauna nodokļa noteikšana būtu nepopulārs solis, un Dienas līdzšinējās sarunas ar politiķiem liecina, ka viņi nav gatavi to spert. Otrs labākais modelis ir mediju finansējuma piesaiste IK, saka D.Buceniece. Likumprojektā LTV un LR paredzēts līdz 2015.gadam sasniegt finansējumu 0,3% apmērā no IK, ar ko, pēc viņas teiktā, medijiem būtu pietiekami arī šāda IK krituma laikā.
Strīdīgs ir arī jautājums par sabiedrisko mediju statusu. Pēdējā likumprojekta versijā LTV un LR paredzēts valsts SIA statuss, tāpēc LR žurnālistam Aidim Tomsonam ir bažas, vai LR nekļūs tikai par naudas pelnīšanas iestādi. D.Buceniece mierina, ka tās nebūs klasiskas komercsabiedrības, jo projektā esot noteikti izņēmumi saistībā ar LR un LTV sabiedriskās misijas pildīšanu.
Līdz šim NRTP klājis aizdomu plīvurs par tās saistību ar partiju interesēm, jo kandidātus izvirza Saeimas frakcijas, likumprojektā paredzēta cita elektronisko mediju uzraugu iecelšanas kārtība. Kandidātus darbam padomē izvirzītu nevalstiskās organizācijas, kas darbojas mediju un cilvēktiesību jomā, savukārt divas atbildīgās Saeimas komisijas kopā deviņus kandidātus virzītu apstiprināšanai parlamentā. Eksperti pauž bažas, ka pagaidām ir maz organizāciju, kurām būtu tiesības izvirzīt kandidātus. Biznesa augstskolas Turība asociētajam profesoram Aināram Dimantam arī neesot skaidrs, kāpēc tās ir tikai mediju un cilvēktiesību organizācijas.
"Tas ir uzlabots variants, bet neatrisina principiālos jautājumus", kas saistīti, piemēram, ar digitālās televīzijas ieviešanu, saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Mediju eksperts Sergejs Kruks norāda uz vēl dažām nepilnībām. Piemēram, neesot skaidri definēts, kas ir monopolizācija un kā to novērst, esot neskaidras NRTP, LTV un LR funkcijas. S.Krukam projekts arī ļāvis secināt, ka to ietekmējuši vairāki lobiji, jo īpaši ierakstīts, ka LR jānodrošina sava kora darbība, savukārt LTV būs pienākums iepirkt va/s Nacionālais kino centrs filmas, lai gan LTV būtu pašai jādod tiesības izvērtēt, vai tās ir gana labas iepirkšanai. Turklāt, ja tiek atbalstīts kino, likumam būtu jāsniedz atbalsts arī raidījumu producēšanai, norāda S.Kruks.