"Es kategoriski nepiekrītu tam, ka tiktu izpludināts tas principiālais jautājums, ko teica prezidents, - Latvija ir jāattīra no oligarhiem. Punkts. Tas būs nākamo vēlēšanu jautājums, vai Latvijas sabiedrība un tauta uzskata, ka par viņu [tautu] ir jālemj viņas pārstāvjiem vai kādiem, kuri nosaka šo pārstāvju rīcību," sacīja Ēlerte.
"Tas ir principiāls jautājumus. Visi pārējie jautājumi arī ir būtiski, svarīgi un tā tālāk, bet, lūdzu, nevajag izskalot šo principiālo [prezidenta] jautājumu," sacīja Ēlerte, norādot, ka ceturtdienas Saeimas balsojums par atļaujas nedošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā kratīšanu bija lakmusa papīrs tam, vai parlaments uzskata, ka Latvijai ir jābūt tiesiskai valstij, vai arī Saeimas deputāti ir "gatavi piedalīties tiesiskas valsts demontāžā".
Viņa atgādināja, ka vienīgie, kas šajā "principiālajā balsojumā" balsoja par atļaujas došanu kratīšanai, bija Vienotība un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
"Kas attiecas uz kļūdām un uz nepareizu rīcību - ir cits jautājums. Noteikti Vienotībai ir bijušas ļoti daudzas kļūdas, tostarp ekonomikas ministram Artim Kamparam vajadzēja sākt ar to, ar ko viņš beidza, - ka viņa deklarācija ir pieejama Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB, kuriem arī jāpasaka, vai tur ir viss kārtībā vai nav," uzsvēra Ēlerte, skaidrojot, ka, ja VID vai KNAB lems viņam nelabvēlīgi, tad viņam būs jāatkāpjas.
Vēlēšanas būs par to, vai Latvijas vēlētāji uzskata, ka Latvija salīdzinājumā ar Igauniju nav pietiekami ātri attīstījusies. Latvijas iedzīvotājiem nav tādas iespējas kā Igaunijā, jo mūsu valstī ir bijusi lielāka korupcija nekā, piemēram, ziemeļu kaimiņvalstī. Iemesli, kāpēc būs vēlēšanas, sāka veidoties jau 20.gadsimta 90.gados.
"Te ir tas jautājums, vai Latvijas tauta ir spējīga pateikt: Punkts! Mums šitas viss ir apnicis, mēs tagad gribam drusku savādāku Latviju," skaidroja Ēlerte.
Viņa apstiprināja, ka, ja notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas, viņa tajās piedalīsies.
Savu izvēli balotēties nākamajās vēlēšanās viņa pamatoja ar to, ka ir smagi strādājusi, lai nacionālās un integrācijas nostādnes virzītos uz priekšu. Viena no viņas prioritātēm ir bijusi radošās industrijas, kuru jomā ir noslēgts līgums ar Ekonomikas ministriju. Ēlerte uzsvēra, ka amatos nav bīdījusi savus draugus un nav nevienam devusi finansējumu bez saprotamas procedūras. Viņa arī pietiekami komentējusi [arī Vienotības paveiktās] nepieņemamās lietas.
Jau ziņots, ka, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdien, 28.jūnijā rosināja atlaist Saeimu.
Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, "ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu". Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize - 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.
Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas notiks 2.jūnijā, bet referendums par Saeimas atlaišanu gaidāms jūlija beigās. Ja pilsoņi nobalsos par Saeimas atlaišanu, jaunas vēlēšanas varētu notikt augusta beigās vai septembrī.