"Nodoms varbūt ir labs, bet risinājums - pilnīgi nepareizs, jo izglītības jautājumus nevar risināt ar referenduma palīdzību. Šīs būtu lielas izmaiņas izglītības procesā, kam jābūt sagatavotām – jābūt gataviem gan skolotājiem, vecākiem un bērniem, gan sagatavotiem mācību līdzekļiem," uzsvēra Ēlerte.
Turklāt šis piedāvājums patiesībā nozīmētu arī to, ka Latvijā vairs nevar pastāvēt bilingvālā izglītība. Tātad arī skolās, kur pastiprināti apgūst, piemēram, angļu valodu, šajā valodā vairs nevarētu mācīt vairākus priekšmetus, kā tas tiek darīts pašlaik, lai skolēni labāk apgūtu konkrēto svešvalodu, klāstīja ministre.
Tomēr, lai arī izglītība būtu jāsaglabā bilingvāla, Latvijā zem vārda “bilingvāls” bieži slēpjoties zināms mantojums no padomju laikiem, kad tas nozīmēja izglītību latviešu un krievu valodā.
"Jā, varētu būt skolas, kurās bērni pastiprināti apgūst angļu, franču, krievu, poļu vai jebkādu citu valodu. Bet pamazām būtu jāvirzās uz to, ka tiek palielināti šie procenti priekšmetiem, kas jāapgūst latviešu valodā," norādīja Ēlerte, gan uzsverot, ka tas būtu jādara pakāpeniski un pārdomāti.
Savukārt iespējamajā referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu Ēlerte saskata ļoti lielu sabiedrības šķelšanas bīstamību, kas nekādā ziņā neveicinātu sabiedrības integrāciju.
"Uzskatu, ka tas veicinātu divkopienu un sašķeltas sabiedrības veidošanos Latvijā. Šī referenduma nodoms ir Latvijā nostiprināt postpadomju telpu," viņa teica. "Latvijā ir vairāk kā 140 mazākumtautību, un izcelt kādu vienu valodu būtu gan pret latviešu, gan mazākumtautību interesēm."
Ēlerte atzīmēja, ka pēdējos 20 gados ir audzis to cilvēku skaits, kuri ir apguvuši latviešu valodu un spēj to izmantot. "Tādēļ es neredzu, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Vienīgais mērķis ir politisks – saglabāt un nostiprināt postpadomju telpu," viņa piebilda.
Aprīļa beigās uz sēdi sanāks Kultūras ministrijas Konsultatīvā padome nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jautājumos, kas, visticamāk, pārrunās arī abas parakstu vākšanas kampaņas un to ietekmi uz integrāciju. Tomēr tā ir tikai konsultatīva institūcija un var nākt klajā vien ar savu viedokli, nevis konkrētiem lēmumiem, atzina ministre.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā iesniedza vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju parakstu CVK Satversmes grozījumiem, lai panāktu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā no 2012.gada 1.septembra.
Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka „valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka „ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.
Ziņots arī, ka nacionālboļševika Vladimira Lindermana pārstāvētā organizācija sākusi vākt parakstus, lai Satversmē stiprinātu krievu valodas statusu Latvijā. Parakstu vākšanai dibināta biedrība "Dzimtā valoda", kurā bez Lindermana ir arī Jevgēnijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko. Ar biedrību parakstu vākšanā sadarbojas arī jauniešu kustība "Vienota Latvija".
Organizācijas sagatavojušas grozījumus Satversmē, paredzot grozīt pamatlikuma 4., 18., 21., 101. un 104.pantu. Tās rosina mainīt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā - "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru".
Organizācijas aicina Satversmes 21.pantā svītrot pašreizējo normu, kas noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Rosināts arī noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu un krievu valodā.