Viņa norādīja, ka naudas dalīšanā teātriem jau vairākus gadus darbojas principi, par kuriem vienojušies paši teātru speciālisti, proti, tiek piemērota koeficientu sistēma, kurā ietverts gan izrāžu un apmeklētāju skaits, gan kritikas vērtējums, līdz ar to naudas piešķīrumā ņemot vērā gan kvalitāti, gan arī popularitāti.
"Šis princips, es domāju, darbojies ļoti labi, arī tāpēc, ka tas ir pašu profesionāļu izstrādāts un pieņemts," minēja ministre.
Viņasprāt, līdzīgi principi būtu jāizstrādā arī citās jomās. "Es domāju, ka līdzīgus principus būtu jāvar izstrādāt arī mūzikas jomai, iespējams, arī muzeju jomai. Protams, ņemot vērā katra ļoti atšķirīgos un individuālos kritērijus," atzina Ēlerte.
Piemērs tam, ka valsts nevienā jomā nedrīkst dalīt līdzekļus bez šādiem skaidriem principiem, viņasprāt, ir arī pavasarī notikušais skandāls ar režisores Gaļinas Poļiščukas vadīto "Teātra observatoriju".
"Es domāju, ka tas ir viens kliedzošs piemērs tam kā nevienā jomā valsts nedrīkst dalīt naudu. Ne tikai kultūras, bet vispār, jo šī salīdzinoši nesamērīgā naudas summa - vairāk par 600 tūkstošiem latu, kas ir ārkārtīgi daudz vienai kultūras iestādei, - tika piešķirta nepietiekami skaidrā un caurredzamā veidā. Pēc būtības tika radīts jauns teātris, taču konkurss netika sludināts uz jauna teātra izveidi," norādīja ministre, atgādinot, ka Latvijā darbojas vairāki ļoti sekmīgi nevalstiskie teātri, no kuriem neviens nav saņēmis līdzīgu finansējumu. "Tas ir vienkārši netaisnīgi," piebilda Ēlerte.
Viņasprāt, šādi dalot līdzekļus kultūras iestādēm, "tas ir veids, kā politiķi māksliniekus padara sev pakalpīgus".
"Man liekas, ka tas vienai demokrātiskai valstij dara kaunu. Nevar būt tādas mākslinieku un varas attiecības, kur māksliniekam jājūtas pateicīgam, ja viņš ir dabūjis naudu ar neskaidriem principiem. Tā tas nedrīkst būt. Tāpēc, lai cik pieticīga tā naudiņa būtu, ko dala kultūras jomā, tur jābūt ļoti skaidriem, visiem saprotamiem principiem," uzsvēra Ēlerte.