"Jūs domājat, ka jums uzticētu?" vaicāja A.Šķēle, saņemot atbildi: "Jā."
Pēc tam, kad ekspremjers atminējās laiku, kad bija valdības vadītājs, S.Ēlerte minēja: "Paldies Dievam, tagad valdību vada Valdis Dombrovskis", uz ko saņēma A.Šķēles aizrādījumu, ka viņai "Dieva vārdus nevajadzētu nēsāt", kā arī piebildi, ka nevienu reizi, viņam esot Latvijas politikā, ekonomika nav bijusi lejupejoša.
S.Ēlerte raidījumā izteica kritiku, ka bijušā premjera pārstāvētā politika nozīmē likt amatos "savējos" cilvēkus, "šofera dēlus". Uz to A.Šķēle norādīja: "Jūs atceraties par šofera dēlu, bet aizmirstat par kādu tēvu, piemēram, Jaunupa tēvu."
Vaicāta, vai, pēc viņas domām, cilvēki nevar mainīties, Vienotības pārstāve atzina, ka cilvēki var mainīties un mācīties no savām kļūdām, kļūdu labošana attīsta un dzen uz priekšu pasauli, taču PLL uzstādījumā neesot signālu, ka no šīm kļūdām kāds būtu mācījies.
Klausītāji A.Šķēlem savos jautājumos atgādināja arī par uzņēmumu reģistrēšanu ārzonās un vaicāja, vai tas ir piemērs, no kura, viņaprāt, iedzīvotājiem jāmācās. Ekspremjers pavēstīja, ka runa ir par pagātni un esot atkal jāgriežas pie avīzes Diena redaktores. Kā apgalvoja politiķis, savulaik viņam bija izdevies iegādāties Avelat grupu, taču, kļūstot par premjeru, viņš saņēmis skaidru kritiku, ka Ministru prezidenta rokās nevar būt tik daudz ietekmīgu uzņēmumu. Tad viņš esot izvēlējies šo ceļu, kas esot apspriests arī "ar Sarmīti". Tikusi arī uzaicināta auditorkompānija, kas to nokārtoja. Nekādu domstarpību ar nodokļu maksāšanu vai politiskās ietekmes saglabāšanu šajos uzņēmumos neesot.
S.Ēlerte savukārt atzina, ka toreiz bija kritiska par to, kāds premjers var būt cilvēks, kas tik ļoti iesaistījies biznesā. Kādā veidā iesaistījāties ar ofšoriem, tā ir jūsu, Šķēles kungs, darīšana, bilda deputāta kandidāte.
Kad A.Šķēle teica, ka tagad S.Ēlertes pārstāvētā Vienotība ir vienā koalīcijā ar Zaļo un Zemnieku savienību un tādējādi arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu, politiķe norādīja: "Jūs ar viņu dalījāt biznesa vidi, samaitājāt Latvijas politiku abi ar Lembergu."
Tāpat tika skarta A.Šķēles pozīcija devalvācijas jautājumā. Kā atzina politiķis, jautājums par devalvāciju patlaban ir noņemts, jo eirozona tiek ļoti sapsrindzināta, lai sakārtotu finanses. Ja veiksies, tad neesot pamata domāt, ka Latvijai draudētu devalvācija. Taču, ja notiks tas, par ko satraucas daudzi, "arī ekonomisti ar Nobeļa prēmiju kabatā", neveiksies Grieķijai, Spānijai un būs otrā recesija Eiropas dienvidu galā, tad, pēc viņa vārdiem, šis jautājums atgriezīsies dienas kārtībā, sprieda ekspremjers. Viņaprāt, ir jāpārskata vienošanās ar aizdevējiem, lai 2012.gadā nebūtu jāmēģina pārfinansēt parādu brīvajā tirgū. Ja to nespēsim, tad šis jautājums būšot dienas kārtībā.
Uz S.Ēlertes kritiku, ka A.Šķēle mēģināja samudžināt atbildi ar Grieķiju, viņš noteica: ja nobruks šīs valstis, ne tādi "brīnumi vien mūs sagaida", tad, viņaprāt, no eirozonas izstāsies Vācija.
Uz jautājumu, par ko A.Šķēle un S.Ēlerte spētu vienoties, Vienotības pārstāve atzina, ka ir atsevišķi jautājumi, pēc viņas vārdiem, mikromenedžmenta līmenī, par kuriem A.Šķēle varētu nākt ar "visvisādiem labiem priekšlikumiem", kas būtu noderīgi valsts attīstībā. Taču "diemžēl" šie risinājumi esot paņemami arī no daudziem citiem ekspertiem. Viņasprāt, abi nevar vienoties par politiku, veidu, kādai jābūt politikai, un to, kādai jābūt Latvijas nākotnei. "Jo Jūs, Šķēles kungs, piederat pagātnei."
Savukārt A.Šķēle pauda viedokli: ja par kaut ko būtu cerības vienoties, tas būtu par to, ka nelīdīsim uz vēdera neviena priekšā, ka Latvija pati spēs kārtot savas saimniecības lietas, atjaunot kredītreitingus tādus, kādi tie bija manā laikā, ka spēs kārtot savas saistības pret pensionāriem, ka kļūs par valsti, kurā atkal skanēs lielā skaitā bērnu balsis un spēsim nodrošināt savas darbspējīgās darba rokas.
Jautājumā par nodokļiem, attiecībā uz kuriem A.Šķēle kritizēja pašreizējo valdību, S.Ēlerte minēja: "Ir pilnīgi skaidrs, ka tiem, kas dzīvo mākoņos ir jāmaksā vairāk, nekā tiem, kas dzīvo uz zemes".