EM pārvērtēs vēja un biogāzes atbalstu
Varbūt būs jāatbild
Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupā ir ministra padomnieks Klāvs Olšteins, valsts sekretārs Anrijs Matīss un Juridiskā departamenta direktore Džineta Innusa.
A.Kampars "neizslēdz", ka kādai amatpersonai būtu jāatbild, ja lēmumi par AER atbalstu pieņemti pretēji valsts interesēm. Jau vēstīts, ka EM īsi pirms beigām atcēla pirmo vēja enerģijas ražotāju konkursu un izsludināja jaunu, uz pusi palielinot obligātā iepirkuma cenu, kas tagad ir lielākā Eiropā. Pirmajās vēja ķeršanas atbalsta pretendentu rindās ir ar Tautas partijas biedriem, arī Andri Šķēli, saistīti uzņēmumi. Savukārt visas biogāzes kvotas piešķirtas ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi (TP) saistītiem uzņēmumiem, kuru vienādie nosaukumi Taka atšķiras ar kārtas skaitļiem no viens līdz 10 un kuriem nav pieredzes biogāzes jomā. Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš apliecina, ka meklēs iespējas apstrīdēt EM lēmumu, lai kvotas varētu iegūt uzņēmumi, kas jau ieguldījuši biogāzes projektos un gatavi ražot.
A.Kampara nolūks ir sakārtot valsts atbalstu AER ar caurlūkojamiem un visiem vienādiem nosacījumiem. Jau vēstīts, ka vēja enerģijas iepirkuma cena tika steigā paaugstināta īsi pirms iepriekšējās valdības demisijas. Tad atviegloti arī noteikumi biogāzes kvotu saņemšanai, atceļot prasību par finansējuma garantiju. Bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) noliedz, ka izmaiņas būtu viņa iniciatīva — tās rosinājuši un gatavojuši EM ierēdņi. Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma stāsta, ka vieglākus noteikumus gribējušas nozares asociācijas. Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs tam nepiekrīt — šī organizācija brīdinājusi, ka vieglāki noteikumi palielinās to uzņēmumu skaitu, kas kvotas saņem, bet ražot tā arī nesāk.
Kvotas varot atņemt, ja uzņēmums 18 mēnešus pēc piešķiršanas nav saņēmis būvatļauju, skaidro U.Sarma. D.Palejs tādu gadījumu neatminas, jo kārtība kvotu izmantošanas kontrolei un nodošanai citam ražotājam nav skaidra.
Labāk atcelt
Ekonomikas ministrs vēja enerģijas ražotāju pieteikumus vērtēšot vēl trīs mēnešus, līdz tam lēmumi netiks pieņemti. Nozares lietpratēji uzsver, ka konkurenci un izdevīgāku cenu var panākt, atceļot AER kvotu limitus. D.Palejs uzsver, ka bez atbalsta AER grūti ielauzties Latvijas tirgū, jo fosilie lobiji ir ļoti spēcīgi, iesakot izmantot nodokļu atlaides vai tehnoloģiju kompensācijas. Biedrības Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga teic, ka precīzāk jāpamato atbalsta summas un termiņš, jo citās valstīs AER ražotāji 8—10 gados atpelna ieguldījumu un pēc tam paši spēj konkurēt tirgū.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.