Endziņš: politiķi un tiesneši debatēs šobrīd lieto nesamērīgu un nepieņemamu retoriku

Žurnālam "Jurista Vārds" Endziņš norāda, ka negribētu lietot šādus vārdu "konstitucionālā krīze"; sakot, ka "drīzāk tā ir tāda zināma politiska krīze"."Es domāju, ka iesaistītās puses - politiķi no vienas puses un tiesneši no otras puses - savstarpējās debatēs šobrīd lieto nesamērīgu un nepieņemamu retoriku. Gribētos, lai visi rūpīgāk pārdomātu un izvēlētos sakāmo", saka Endziņš.Viņš pauž uzskatu, ka šobrīd tiesnešiem atsaukties uz tiesisko paļāvību atalgojuma jautājumā ir nevietā, jo tiesiskās paļāvības princips nekādā gadījumā nenozīmē, ka likums ir absolūti nemainīgs visu laiku. "Ja tā, kā šobrīd izskan, saprastu tiesiskās paļāvības principu, tad tas būtu tiesību sastingums," atzīmē jurists."Bieži izskan arguments, ka daudzi tiesneši ir rēķinājušies ar algu pieaugumu, tāpēc ņēmuši kredītus un tagad nevarēs tos atmaksāt. Es gribētu teikt, ka, uzņemoties lielas kredītsaistības, jebkuram cilvēkam, bet jo īpaši tiesnesim, ir jābūt ar galvu uz pleciem. Katram vajadzētu padomāt, ko var un ko nevar atļauties. Piesaukt tiesisko paļāvību šādā situācijā nevar," uzsver Endziņš.Viņš retoriski jautā, vai tiesiskā paļāvība attiecas tikai uz tiesnešiem. "Ko tad lai saka citi darbinieki, kas strādā valsts labā un kuriem ir būtiski samazinātas algas, - ārsti, skolotāji, policisti un citi? Vai tad viņiem nav jāapgādā ģimenes un vai tad viņi nav ņēmuši kredītus?" vaicā jurists.Vaicāts, kur ir tā robeža, pie kuras, samazinot finansējumu tiesu sistēmai, tiek apdraudēta tiesu varas neatkarība, Endziņš pauž uzskatu, ka vispārējs kritērijs varētu būt samērīguma princips."Ja valstij ir ievērojamas finanšu grūtības, tad ar samazinājumu ir jārēķinās visiem, taču nav pieļaujams, ka tiesu varas finansējums tiek samazināts procentuāli daudz vairāk nekā citu nozaru finansējums. Tas jau būtu jāvērtē kā tiesu varas neatkarības apdraudējums. Valsts ietvaros visam jābūt proporcionālam un savstarpēji sakārtotam," rezumē jurists.Uz jautājumu, kā vērtē Saeimas lēmumu iekļaut tiesnešus vienotajā valsts atalgojuma sistēmā, izņemot tiesnešu algu regulējuma no likuma "Par tiesu varu", Endziņš saka, ka, viņa izpratnē, svarīgākais ir tas, ka tiesnešu algas tiek noteiktas ar likumu, nevis ar izpildvaras pieņemtu aktu. Ja tas tiek ievērots, tad nav nozīmes, kurš tieši likums regulē tiesnešu algu jautājumu."Pēc būtības jau nekas nav mainījies: tāpat kā līdz šim, arī turpmāk tiesnešu algas būs saistītas ar noteiktu koeficientu sistēmu, kuru ietekmēs valsts ekonomiskā izaugsme. Tātad atalgojums nebūs sastindzis un ir cerības uz pieaugumu situācijā, kad valstij klāsies labāk," pauž jurists.Endziņš arī pauž uzskatu, ka ir adekvāta tiesneša karjeras zemākā pakāpiena samērošana ar vienotās valsts atalgojuma sistēmas 12.algu grupu, kurā ietilpst lielākā daļa amatu, ko likums apzīmē par augsti kvalificētiem juristiem valsts pārvaldē. Viņš piebilst, ka ir jāņem vērā, ka "šeit uz vienas šauras laipas atrodas visi, kas saņem atalgojumu no valsts budžeta. Arī valsts pārvalde ir ieinteresēta, lai tajā strādātu augsti kvalificēti juristi"."Runājot par konkrētiem cipariem, šobrīd noteiktais algu līmenis šā brīža valsts situācijā, manuprāt, ir pieņemams: zemākā tiesneša alga rajona tiesā būs vairāk nekā 1000 lati. Gribu atgādināt, ka laikā, kad ST sāka darbu, mūsu algas tikai nedaudz pārsniedza 600 latus, bet vispārējās tiesās tiesneši pelnīja vēl krietni mazāk. Turklāt, gadiem ejot un situācijai valstī uzlabojoties, algu pieaugums tiesās bija ļoti gauss. Taču tas netraucēja tiesām strādāt," norāda Endziņš.Viņš atzīst, ka valdība un parlaments "ir izrādījuši zināmu elastību šajā situācijā, ko diemžēl nevar teikt par tiesnešiem".Endziņš atzīmē, ka atalgojumam ir jābūt adekvātam, un jautājumu par adekvātumu var saprast dažādi "vienam tā ir iespēja normāli uzturēt ģimeni, otrs par adekvātu uzskata atalgojumu, par kuru viņš var atļauties luksusa automašīnu un sūtīt bērnus mācīties uz Ameriku vai Apvienoto Karalisti. Šis kritērijs tiesnešiem ir rūpīgi jāpārdomā un viņi nedrīkst sevi nostādīt pāri Latvijas pensionāriem, skolotājiem un citām sabiedrības grupām".Endziņš arī pauž uzskatu, ka trešās varas un pārējās sabiedrības pretnostatījumam nav perspektīvas, kā arī neprognozē Latvijas tiesnešu nostājai atbalstu kādā starptautiskā institūcijā.Kā ziņots, 16.decembrī Saeima pieņēma vairākus likumus, kas paredz tiesnešu un prokuroru, kā arī Saeimas deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā.Saskaņā ar piedāvāto reformu tiesnešu un prokuroru darba samaksas apmērs tiks sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām.Grozījumi paredz, ka zemākā tiesneša mēnešalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez darba pieredzes tiesu sistēmā nākamgad plānota 1157 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas. Savukārt augstākas instances tiesu tiesnešiem un rajona (pilsētas) tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi tiesu sistēmā mēnešalgas būs ievērojami augstākas. Tā, piemēram, Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga plānota 2655 lati, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam - 3031 lats.Tādējādi tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šo gadu, pieaugs vidēji par 43%, bet zemesgrāmatu tiesnešiem par 81%.