Enerģijas lietotāja zaļās iespējas

Viens no lielākajiem avotiem, kas veido siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, ir katlumājas un elektrostacijas. Savukārt enerģiju, kas tajās tiek saražota, tērējam mēs, enerģijas lietotāji. Ir vēl arī cits aspekts. Mēs tērējam enerģiju vairāk nekā mums vajag un tāpēc pašlaik Latvijā tiek diskutēts par vienas vai divu lielu elektrostaciju būvi, kurās ražos elektroenerģiju ar zemu lietderības koeficientu. Tas tiks darīts, lai mums nepietrūktu elektroenerģijas, ko tērēt. Parādījies arī cits aspekts, kas liecina, ka ļoti daudz enerģijas lietotājs spēj izdarīt pats. Zviedrija ir gatava eksportēt elektroenerģijas pārpalikumu uz Baltijas valstīm, jo šajā valstī būtiski samazinājies enerģijas patēriņš. Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelds uzskata, ka viņa valstī tas panākts, īstenojot tirgus veicināšanas mehānismus, lai panāktu videi draudzīgāku enerģijas lietošanu. Tāpēc mums ir jāuzstāda jautājumi sev. Vai enerģiju mēs lietojam tik, cik vajag? Vai nevaram to tērēt mazāk? Kā to izdarīt? Šoreiz pieskaršos vienam aspektam, kurš varētu dot būtisku ieguldījumu ne tikai ietekmes uz klimatu samazināšanā, bet arī samazinātu vērtīga dabas resursa (kurināmā) nelietderīgu tērēšanu. Katru mēnesi iegādājamies dažādas preces, kas tērē enerģiju. Darām to tāpēc, ka tas mums ir nepieciešams mājās un darbavietā. Uzņēmumi, pašvaldības un valsts institūcijas iepērk iekārtas, lampas, gaismekļus, automašīnas un citu darbam nepieciešamo. Atliek tikai mazliet padomāt par to, kas būtu nedaudz jāpamaina iepirkumu procedūrā. Kopš 2006.gada 1.maija spēkā ir stājies "Publisko iepirkumu likums", kurā ir vides prasību iestrādāšana iepirkumu procesos. Lai gan likums to neizvirza kā obligātu prasību, kā rāda citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, vides prasības arvien biežāk tiek izmantotas kā viens no izvēles kritērijiem. Likumā ir iestrādātas ES Direktīvas 2004/18/EK prasības, kurā uzsvērts, ka vides aizsardzība nevar būt pašmērķis, kas nesamērīgi sadārdzina pasūtījumus, bet vienlaikus pievērš uzmanību tam, ka preču un iekārtu pasūtītājs var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju iepirkuma procesā saņemt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Teikto ilustrēšu ar piemēru. Skolas zālē, koridoros, kāpņu telpās ir uzstādīti gaismekļi ar 60 kvēlspuldzēm (60W), kuras tērē četras reizes vairāk elektroenerģiju nekā nepieciešams. Regulāri tiek mainītas spuldzes un situācija turpinās, jo nav nepieciešamības un arī motivācijas neko mainīt. Kvēlspuldzes ir lētas, un nevienam nav laika padomāt, ka faktiski šīs telpas tiek apsildītas ar elektroenerģiju, jo tikai 20% no kvēlspuldzēm izlietotās elektroenerģijas tiek izmantota gaismai. Nelietderīgi izlietotā enerģija ir vienkārši pārrēķināma naudas izteiksmē: katru gadu tiek pārmaksāti Ls 500 par elektroenerģiju. Gaisā katru gadu nonāk par divām tonnā CO2 vairāk. Šajā gadījumā vienkārši vajadzētu izsludināt konkursu par gaismekļu iegādi, iepriekš padomājot par to, kas būtu nepieciešams: gaismas krāsa, gaismas intensitāte, enerģijas patēriņš u.c. Dažreiz tas atbaida, jo pietrūkst zināšanu, citu reizi tam iemesls meklējams finansējumā, bet visbiežāk atbildīgās personas vienkārši neiedomājas, ka ir līdzvainīgas tam, ka Latvijā tiek runāts un domāts par lielu elektrostaciju būvniecību. Neviens no iepriekšminētajiem iemesliem nedrīkstētu kļūt par attaisnojumu šādas situācijas uzturēšanai nākotnē. Lai katrs enerģijas lietotājs spētu izvērtēt savu iepirkumu ietekmi uz vidi un klimatu, ir izstrādāta dokumentu pakete, kura ļautu iegādāties energoefektīvas un videi draudzīgas preces. Šādai procedūrai ir dots nosaukums "Zaļais iepirkums". Lai palīdzētu veikt zaļā iepirkumu procedūru, deviņas Eiropas valstis Eiropas Komisijas daļēji finansētā projektā Zaļais iepirkums un energomarķējums ir izstrādājušas informatīvus materiālus (specifikācijas un aprēķinu modeli), ar kuru palīdzību katrs pircējs var veikt "zaļākus" iepirkumus un pareizi novērtēt iegādātā produkta patiesās izmaksas un ietekmi uz vidi. Pašreiz ir iespējams izmantot vērtējuma tabulas un aprēķinu modeli biroju tehnikai, apgaismes un informācijas tehnoloģijām, mājsaimniecības iekārtām, transporta līdzekļiem, zaļajai elektroenerģijai un būvmateriāliem. Tabulās un aprēķinu modelī ir iestrādāti kritēriji, lai būtu iespējams izvēlēties piedāvātās preces, kuras būtu ekonomiski visizdevīgākās un videi draudzīgākās nevis tikai šobrīd, bet ilgtermiņā. Piedāvājumu izvērtēšana sastāv no divām daļām: tabulas un aprēķinu modeļi satur obligātos un mērķa kritērijus. Ja piedāvātā prece neatbilst obligātajiem kritērijiem, tā tiek izslēgta no piedāvājumu konkursa. Par atbilstību mērķa kritērijiem (piemēram, ilgāks kalpošanas laiks, mazāks energoresursu patēriņš, mazāks dzīvsudraba saturs u.c.) precei tiek piešķirti papildu punkti. Ekonomisko parametru vērtējuma rezultāti un papildus punktu skaits nosaka visizdevīgāko piedāvājumu. Ir svarīgi atzīmēt, ka, par spīti vispārpieņemtajam viedoklim, preces, kas vismazāk ietekmē apkārtējo vidi, bieži ir arī visizdevīgākās izmaksu ziņā. Piemēram, automašīna, kas saražo vismazāk izmešu gaisā, visticamāk, patērēs arī mazāk degvielas salīdzinājumā ar citu marku automašīnām šajā klasē. Ko darīt tam uzņēmumam (arī cilvēkam), kas vēlas īstenot zaļo iepirkumu? Ieiet mājaslapā www.greenlabelspurchase.net un, izvēloties informāciju latviešu valodā, veikt iepirkuma procesam nepieciešamās darbības. Svarīgi ir saprast, ka viss nepieciešamais ir izdarīts, lai katrs var izmantot attiecīgās tabulas un specifikācijas gan konkursa izsludināšanai, gan iesūtīto piedāvājumu izvērtēšanai. Mums visiem kopā un katram atsevišķi ir vajadzīga tikai griba samazināt enerģijas patēriņu un kļūt videi draudzīgākiem.