"Bada laikos ir labi iekļūt sarakstā," tā izvēli kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no kādas šobrīd valdībā pārstāvētas partijas saraksta raksturo viens no tā augšējās pozīcijās esošiem politiķiem. Šis citāts ir spilgta ilustrācija EP vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kuru iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) noslēdzas ceturtdien. Tikai daļa sarakstu līderu ir ar pieredzi ES jautājumos, citu virzīšana galvgalī ļauj izteikt minējumus, ka partijas vēlas nodrošināt Latvijā amatus zaudējušajiem partijas biedriem iztikšanu Briselē. Ņemot vērā, ka lielas veiksmes gadījumā no viena saraksta parlamentā iekļūs maksimums divi vai trīs deputāti, pārējās sarakstu pozīcijās formas pēc sarindoti plašākai sabiedrībai nepazīstami cilvēki.
Līdz trešdienai CVK iesniegtajos 15 partiju sarakstos bija atrodami 33 Saeimas deputāti. Vairāku partiju pārstāvji neslēpa, ka savus politiķus sarakstos sarindojuši vēl laikā, kad bija parlamenta ārkārtas vēlēšanu iespēja. Tad darbu nāktos zaudēt daļai likumdevēju un tādēļ būtu svarīgi nodrošināt ar darbu lojālākos partijas biedrus.
Dod iespēju Paeglei
EP jautājumos zinošāko partijas biedru eiroparlamentārieti Robertu
Zīli sava saraksta galvgalī likusi TB/LNNK. ZZS saraksta pirmais
numurs ir bijusī izglītības ministre Baiba Rivža, kura agrāk nav
izrādījusi īpašu interesi par ES jautājumiem. ZZS frakcijas
vadītājs Augusts Brigmanis skaidro, ka B.Rivža partijas valdes
balsojumā par kandidātiem ieguvusi tikai nelielu pārsvaru pār
deputātu Andri Bērziņu, kurš bijis pārstāvis Eiropas Padomē.
Sarakstu var raksturot ar vārdiem "pieredze un jaunība", saka
A.Brigmanis. ZZS, tāpat kā JL un TP, sarakstos iekļāvusi savu
jauniešu organizāciju aktīvistus.
Nesenās pārmaiņas Latvijas politikā atspoguļojas arī kandidātu listēs. Tā LPP/LC pēdējā brīdī saraksta galvgalī ielika ekspremjeru Ivaru Godmani. Tajā pašā laikā vienu no labāk vērtētajiem šā brīža EP deputātiem un potenciālo saraksta līderi zaudēja JL, Valdim Dombrovskim kļūstot par premjeru. Tagad JL sarakstā ir pagara Saeimas deputātu plejāde ar Krišjāni Kariņu priekšgalā.
TP atkārtoti EP mēģinās ievest eiroparlamentārietis Rihards
Pīks. TP sarakstā ir arī Eiropas lietu komisijas vadītāja Vaira
Paegle. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis noliedz pieņēmumu, ka
viņas iekļaušana sarakstā ir kompensācija par pērn neiegūto
vēstnieces ANO amatu.
Svarīgāk palikt mājās
"Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs raugāmies uz Eiropas Parlamenta lomu," tā par dažkārt dīvaino kandidātu izvēli saka Pēteris Viņķelis, kurš pats kandidēs no Pilsoniskās savienības saraksta. EP varot uzskatīt par vietu, kurā labi apmaksāti cilvēki no visas ES ierodas parunāt, bet uz to arī varot skatīties kā institūciju, kas pieņem nozīmīgus likumus un kuras vara pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tikai pieaugs. Pēdējā uzskata aizstāve esot PS saraksta līdere Sandra Kalniete, viena no politiķēm, kurai tiek prognozēta gandrīz droša iekļūšana EP. Citas nesen izveidotās partijas - Sabiedrības citai politikai - pārstāvniecību EP centīsies nodrošināt 2004.gadā no LC saraksta Eiroparlamentā ievēlētais Georgs Andrejevs. Partijas valdes loceklis Gints Knoks atzīst, ka ne Aigars Štokenbergs, ne Artis Pabriks nevēlējās kandidēt, jo viņiem svarīgāk bjia palikt nacionālajā politikā.
2004.gada vēlēšanās vidējais katram no deviņiem ievēlētajiem deputātiem atdotais vēlētāju balsu skaits bija 47 000. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa par šādiem aprēķiniem ir piesardzīga, jo precīzs katram deputātam atdotais balsu skaits neesot nosakāms, un šā gada nezināmais ir vēlētāju aktivitātes lielums.