Apvienība Attīstībai/Par deklarējusi 83 335 eiro priekšvēlēšanu tēriņu līgumsaistības, partija Saskaņa - 77 629 eiro, bet Latvijas Krievu savienība deklarējusi 76 325 eiro saistības.
Tēriņos krietni atpaliek Zaļo un zemnieku savienība ar 39 817 eiro tēriņiem, partija Jaunā Vienotība - 33 816 eiro, apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - 19 176 eiro, partija Progesīvie - 18 409 eiro, un Jaunā konservatīvā partija - 10 853 eiro.
Citas partijas savās priekšvēlēšanu kampaņās ir ieguldījušas vēl mazākas summas: Latvijas Reģionu apvienība - 1000 eiro, KPV LV - 74 eiro, partija Latviešu nacionālisti - 109 eiro. Pārējās piecas vēlēšanā startējošās sīkpartijas oficiāli vēlēšanu kampaņām neesot iztērējušas ne centa.
Konservatīvo un reformistu apvienība Eiropā deklarējusi 5435 eiro tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai. Šajā grupā strādā apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķis Roberts Zīle.
26.janvārī oficiāli sākās 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām.
Partijas un partiju apvienības, kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu izdevumos var tērēt līdz 430 221 eiro. Savukārt viena nesaistīta persona jeb persona, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēs iztērēt 6450 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām.
Šoreiz ierobežoti arī Eiropas politisko partiju izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai savā vārdā. Proti, tās šim mērķim varēs izmantot 43 022,14 eiro jeb 10% no nacionālajām partijām un to apvienībām noteiktajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
EP vēlēšanas Latvijā notiks 25.maijā, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
kasītis
Fakts