Pēc līdzīgas shēmas — daļu naudas (ap 70%) ieguldot jauna laidiena akcijās, daļu subordinētajā kapitālā — Parex kapitāla palielināšanā piedalīsies arī valsts.
Precīzas aplēses par ieguldījumu Parex kapitāla palielināšanā, kas nepieciešama, lai bankas kapitāla pietiekamības rādītāji atbilstu kredītiestāžu likuma un Eiropas Savienības noteiktajām prasībām, vēl nav akmenī iecirstas. Naudas daudzums atkarīgs gan no bankas finanšu situācijas novērtējuma, gan no tā, kādu kapitāla pietiekamības rādītāju (8,10 vai 12%) Parex grib sasniegt. Augstāks rādītājs vēsta par lielāku bankas drošību. Tā, piemēram, ņemot vērā globālās finanšu krīzes sekas, bankas tiek uzskatītas par atbilstoši kapitalizētām (nodrošinātām ar naudas rezervēm), ja kapitāla pietiekamības kritērijs sasniedz līdz pat 12%.
Pēc Finanšu kapitāla un tirgus komisijas februāra beigās veiktajiem aprēķiniem, Parex kapitāls jāpalielina par 112,6 miljoniem latu, lai sasniegtu 8% kapitāla pietiekamības kritēriju, par 162,9 miljoniem latu, lai sasniegtu 10%, un par 213,3 miljoniem latu, lai sasniegtu augstāko kapitāla pietiekamības kritēriju. Nojaušams, ka šobrīd šie skaitļi ir nedaudz palielināti, un, lai Parex sasniegtu 12% kritēriju, bankas kapitālā jāiegulda ap 230 miljoniem latu. Ņemot vērā, ka ERAB gatava ieguldīt ap 70 miljonu latu, valstij būs jāiegulda ap 150—160 miljonu latu. Lēmums par Parex kapitāla palielināšanu un ERAB līdzdalību tajā jāpieņem valdībai. Ja tā izlems, ka bankas kapitāla pietiekamības rādītājs var būt zemāks par 12%, tad attiecīgi arī valsts ieguldījums bankā būs mazāks. Pagaidām nav skaidrs, vai valdība par Parex kapitāla palielināšanu lems jau nākamnedēļ vai vēl pēc nedēļas. Pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska Dienai atzītā, bankas kapitāla palielināšanas un ar to saistītās ERAB ienākšanas darījuma konstrukcija vēl neesot izlemta, pie tā tiekot strādāts, tāpēc esot pārragri runāt par konkrētiem termiņiem.