ES jāuztraucas par Latviju
Latvija nevēlas izmantot devalvāciju izkļūšanai no šīs situācijas. Inflācija nozīmētu lielus zaudējumus tiem, kuri aizņēmušies ārvalstu valūtā, un skandināvu bankām, kas veikušas milzīgas investīcijas. Latvija nevēlas apdraudēt mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā, lai gan tas liek arī turpmāk samazināt izdevumus, sasniedzot 3% budžeta deficītu no IK 2012.gadā.
Deflācija var paildzināt depresiju, kam var būt katastrofālas sekas. Ja nacionālā valūta — lats — sabrūk, tas pats var sekot arī daudzās kaimiņvalstīs un citās fiksētā valūtas kursa valstīs (pārējās Baltijas valstis, Bulgārija).
Eiropas Savienībai par to būtu jāuztraucas vairāku iemeslu dēļ. Devalvācija var iedragāt trauslo progresu, kas panākts sociālajā integrācijā, procesā, kurā Eiropas Savienība veikusi ievērojamus politiskos un ekonomiskos ieguldījumus. Visvairāk bezdarbu izjūt krieviski runājošie jaunieši, jo sevišķi sabrukušajā būvniecības nozarē. Latvija var piedzīvot elektroenerģijas trūkumu. Krievijas gāzes gigants Gazprom lobē ideju par iesaistīšanos gāzes, nevis ogļu elektrostacijas būvniecību laikā, kad Eiropas Savienība iedrošina dalībvalstis investēt enerģētiskajā drošībā.
Visuztraucošākais, ka iedzīvotāji, kuri piedzīvojuši komunisma izgāšanos, varētu secināt, ka arī kapitālisms un brīvā tirgus ekonomika viņus ir pievīluši. Demokrātija nav devusi sociālo taisnīgumu, uz ko daudzi cerēja. Vai Eiropas Savienība var turpināt skandēt savus pamatprincipus un ideālus, kamēr vienā no tās dalībniecēm valstiskuma pamatus nopietni izskalojusi ekonomikas lejupslīde?
Ir divi alternatīvi risinājumi. Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un Ziemeļvalstis izsniegušas aizdevumus, lai segtu daļu budžeta deficīta un stabilizētu banku sektoru. Taču Māstrihtas kritērijiem jābūt elastīgāk piemērojamiem, īpaši tām valstīm, kuras nacionālo valūtu piesaistījušas eiro ar fiksēto kursu un nevar izmantot valūtas svārstības, lai izkļūtu no krīzes.
Otrām kārtām Latvijas valdībai nav naudas, lai pašas spēkiem stimulētu ekonomiku. Darbaspēka un infrastruktūras izmaksas kritušās, bet zemie kredītreitingi nedara Latviju pievilcīgu ārvalstu investoru acīs. Viena izeja varētu būt īpašs divpusējs garantiju fonds, kas stimulētu Eiropas Savienības veco dalībvalstu uzņēmumu ienākšanu (modeli varētu izmantot visā Austrumeiropā), finansējot noteiktus procentus no nepieciešamajām izmaksām. Vācija nupat izveidoja šādu fondu, piešķirot 3,5 miljardus eiro (2,45 miljardi latu) uzņēmumiem, kas darbojas Krievijā.
Pozitīvais īstermiņa efekts varētu būt garantija, ka tirgi nesabruks. Rietumu kompānijas redzēs, ka viņu eksporta tirgi atgūstas. Ilgtermiņa ieguvums būtu tuvāka Rietumeiropas un Austrumeiropas integrācija.
Eiropas Ārpolitikas padomes vārdā parakstījuši:
Asgers Āmunds, a/s A.J.Aamund prezidents, a/s Bavarian Nordic valdes priekšsēdis, Marti Ahtisāri, bijušais Somijas prezidents, Krīžu pārvarēšanas iniciatīvas priekšsēdis, Svetoslavs Bojilovs, Communitas Foundation dibinātājs, Venture Equity Bulgaria Ltd. prezidents, Emma Bonino, Itālijas Senāta viceprezidente, bijusī ES komisāre, Čārlzs Klārks, parlamenta deputāts, bijušais Apvienotās Karalistes iekšlietu ministrs, Sarmīte Ēlerte, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēde, Ufe Elemans-Jensens, Baltijas Attīstības foruma priekšsēdis, bijušais Dānijas ārlietu ministrs, Anna Ibrisagiča, Eiropas Parlamenta deputāte, Olli Kivinens, somu rakstnieks un sleju autors, Džeralds Knauss, Eiropas Stabilitātes iniciatīvas priekšsēdis, Marks Leonards, Eiropas Ārlietu padomes izpilddirektors, Leoluka Orlando, Itālijas parlamenta deputāte, Sicīlijas Renesances institūta prezidente, Alberts Rohans, bijušais Austrijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs, Džuzepe Skonjamiljo, UniCredit Institucionālo un starptautisko attiecību vadītājs, Džordžs Soross, Atvērtās sabiedrības institūta priekšsēdis, Loukass Tsoukalis, Atēnu Universitātes profesors, Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Latvijas Valsts prezidente.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.