ES pavasara sammits jau iesākās bez jebkādām cerībām uz būtisku lūzumu strīdīgajos jautājumos. Galvenais uzdevums Eiropas Savienības valstu vadītājiem ir vienoties par laika rāmi, kurā pabeigt darbu pie enerģētikas tirgus liberalizācijas paketes izstrādes. Tāpat arī pie likumprojektiem par kaitīgo izmešu kvotu tirdzniecības sistēmu un atjaunojamo energoresursu līmeņa palielināšanas. Kā naktī no ceturtdienas uz piektdien preses konferencē paziņoja Slovēnijas premjers Janešs Jansa, ES līderi vienojušies pabeigt darbu pie likumprojektu paketes cīņai pret klimata pārmaiņām gada laikā. Savukārt jau jūnija sanāksmē varētu tikt pielikts punkts enerģētikas tirgus liberalizācijas paketei.
Tiesa, kā bija noprotams no I.Godmaņa teiktā, runājot par lielo energomonopolu sadali, daļa valstu, kuru vidū līdz šim bijusi arī Latvija, joprojām neatbalsta Eiropas Komisijas piedāvātos modeļus un uzstāj uz trešā varianta meklēšanu. Tiesa, valsts bijušas vienisprātis, ka ir jāizstrādā kopējā enerģētikas politika. Esot jāpanāk, ka energopiegādātāji “neiesit ķīļus un, ka pieeja [visām dalībvalstīm] būtu līdzīga līgumos”. I.Godmanis uzsvēra, ka bijusi nopietna saruna par neatkarības no piegādātājiem nodrošināšanu un vispirmām kārtām tikusi minēta Krievija. Tāpat runāts par iespēju rast alternatīvus gāzes piegādes ceļus un tai skatā apspriesti trīs jaunie projekti Nabucco, Nordstream un Southstream.