Jaunais mandāts sarunām ar Krieviju aptver visas iespējamās sadarbības jomas, un tai skaitā dod iespēju runāt par Latviju interesējošajiem jautājumiem, piemēram, transporta, eksporta tarifiem. Jaunajam līgumam, kā iecerēts Briselē, būs jāiezīmē Krievijas un ES turpmāko attiecību gaitu. ES bija svarīgi panākt vienošanos par jaunu sarunu sākšanu pirms jūnijā plānotā sammita ar Krieviju, kurā pirmo reizi piedalīsies tās nesen ievēlētais prezidents Dmitrijs Medvedjevs. Daļa Rietumu diplomātu neslēpj cerības, ka D.Medvedjevs varētu ieņemt mērenāku nostāju, nekā viņa priekštecis, tagadējais premjers Vladimirs Putins. Pēdējos ES un Krievijas sammitos būtiskas vienošanās netika panāktas.
Jāatgādina, ka vispirms sarunu sākšanu par jauna sadarbības līguma izstrādi bloķēja Polija, tādējādi mēģinot panākt Krievijas aizlieguma importēt tās gaļu atcelšanu. Kad kompromiss starp Poliju un Krieviju tika panākts, viešot cerības, ka ES varēs dot zaļo gaismu sarunām, šo soli nobloķēja Lietuva. Viļņa vēlējās mandātā panākt daudz stingrāku valodu vairākos jautājumos: par enerģētisko drošību, teritoriālo konfliktu Gruzijā un Moldovā risināšanu, 1991.gada Medininku slepkavības organizējušo saukšanu pie atbildības un Kaļiņingradā pazudušo lietuviešu uzņēmēju lietu izmeklēšanas. Galu galā Viļņa piekrita atbalstīt mandātu pēc tam, kad tam tika pievienoti papildus paziņojumi. Tai skaitā tiek pausta apņemšanās risināt naftas vada Družba jautājumu un sadarboties tieslietu jautājumos. Kopīgs paziņojums pievienots par gatavību veicināt Gruzijas un Moldovas “iesaldēto konfliktu” atrisināšanu, ievērojot šo valstu teritoriālo integritāti. Kopumā mandāta tekstam ir pievienoti septiņi paziņojumi. Tai skaitā ir iekļauta Lielbritānijas prasība pārrunāt ar Krieviju tās bijušā spiega Aleksandra Ļitviņenko lietu.
Lai arī Latvijai bija atbalstāma Lietuvas nostāja lielākajā daļā no minētajiem jautājumiem, tā tomēr, tāpat kā Igaunija, uzskatīja, ka svarīgāk vispār ir sākt sarunas ar Krieviju. Tā kā jaunais ES un Krievijas sadarbības līgums būs jāapstiprina visām dalībvalstīm, tad šī būs vēl viena iespēja valstij paust savas iespējamās bažas kādā no jautājumiem. “Svarīgākā lieta ir tā, ka mums ir visu dalībvalstu vienošanās apstiprināt mandātu, un problemātiskie jautājumi joprojām būs partnerības sarunu jautājums,” uzsver ES prezidējošās valsts Slovēnijas premjers Dmitrijs Rupels.
.