Lielākā daļa no šīs summas tērēta ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības, pētniecības un attīstības, kā arī lauksaimniecības veicināšanai.
6,3 miljardi tērēti Septītajai pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammai. Ar ES līdzekļiem tika atbalstīts vairāk nekā 1000 sadarbības projektu pētniecības jomā, piemēram, projekts „Fuel-Path” par efektīvu biodegvielas ražošanu; šā projekta mērķis ir rast iespējas, kā uzlabot biodegvielas ražošanu un līdz 2020. gadam palīdzēt nodrošināt ES enerģijas avotu struktūrā vismaz 14 % bioenerģijas.
Konkurētspējas un jauninājumu programmas ietvaros ES līdzekļi tika piešķirti vairāk nekā 34 000 mazo un vidējo uzņēmumu, palīdzot saņemt saņemt aizdevumus EUR 2,9 miljardu apmērā par ES finansējumu EUR 295 miljonu apmērā. Tiek lēsts, ka no 2007. līdz 2008. gadam ar ES finansējumu tika izveidots vai saglabāts vairāk nekā 200 000 darbavietu. Turklāt Erasmus programmas ietvaros tika finansēts vairāk nekā 300 000 mobilitātes stipendiju 4000 universitātēs.
Budžetā joprojām nozīmīga bijjusi Kohēzijas politikas daļa, kur maksājumi sasnieguši 25,5 miljardus, vairāk nekā divreiz pārsniedzot 2008. gada līmeni (EUR 11,5 miljardi). Ar kohēzijas politikas finansējumu 2000.-2006. gada laikposmā izveidots aptuveni 1 miljons darbavietu, palīdzēts uzbūvēt vai uzlabot 4000 km dzelzceļu un nodrošināta ūdensapgāde 14 miljoniem cilvēku. Daudzo 2009.gadā finansēto projektu vidū projekta „Baltic Master II” centrā ir uzlabot reaģēšanas spēju Baltijas jūras apgabalā naftas noplūdes gadījumā un veicināt jūras transporta radītā piesārņojuma novēršanu. Vairāk nekā 30 % no 2009. gada budžeta tika atvēlēti ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei, informē par budžetu atbildīgais ES komisārs Janušs Levandovskis. Katrs eiro, ko mēs ieguldām savos reģionos, var radīt divas vai trīs reizes vairāk ar „sviras efektu”. Šeit ES budžetam ir patiesa nozīme.
Vairāk nekā 40 miljardi tērēti lauku apgabaliem, vairāk nekā 100 000 jauniešu iesaistīti projektos un apmaiņas programmās, vairāk nekā 10 miljardi iztērēti ārējiem darījumiem, bet Administrācijas izmaksas sasniegušas 6,5% no kopējiem izdevumiem, jeb 7,4 miljardus, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa. ES budžets finansēts galvenokārt ar dalībvalstu NKI iemaksām.