ES šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju

Jau sociolingvistikas klasiķa Džošua Fišmena pētījumā salīdzināta korelācija starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām vai daudzvalodīgām valstīm. Vienvalodība sabiedrības līmenī ir valstīs, kurās ir augstāks izglītības līmenis, kuras ir ekonomiski attīstītākas, politiski modernākas un stabilākas. Tātad ekonomiskais progress izteiktāk vērojams vienvalodīgās valstīs: vienas valodas lietojums padara vieglāku komunikācijas procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros. Latvijas sabiedrība ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību valsts līmenī - kad latviešu valoda lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski.

Tendences imigrācijā un nelielais patvēruma meklētāju skaits, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latviju ierindo Eiropā unikālu valstu vidū. Nelielais imigrantu un patvēruma meklētāju skaits savā veidā atvieglo ar izglītības un valodas politiku saistīto institūciju darbu. Tomēr valodas situācijas problemātika ir atšķirīga no lielas daļas Eiropas valstu, galvenokārt valsts etnodemogrāfisko, politisko, likumdošanas, sociopsiholoģisko aspektu sakarā. Attiecību fons ar Krieviju joprojām ietekmē valodas situāciju Latvijā.

Lai valsts valoda pilnvērtīgi varētu būt vienojošā vērtība valstī, skaidrs, ka iedzīvotājiem ir jāprot latviešu valoda. Statistikas dati Latvijā liecina par samērā augstu latviešu valodas pratēju īpatsvaru: ja 1989.gadā latviešu valodu prata 61,7% Latvijas iedzīvotāju, 2000.gadā – 79%, 2008.gadā latviešu valodas pratēju skaits, kuri vairāk vai mazāk prot latviešu valodu, jau sasniedz aptuveni 93%. Ir vērojama arī pašu latviešu īpatsvara pakāpeniska palielināšanās: 59,3% latviešu 2009.gadā (57,7% - 2000.gadā, 52% - 1989. gadā). Mazākumtautības attiecīgi veido 40,7% no visiem valsts iedzīvotājiem 2009.gadā (42,3% - 2000.gadā, 48% - 1989.gadā).

Imigrācijas, kā arī etniskās un lingvistiskās integrācijas problemātikā valstī joprojām aktuālākie ir tieši tie jautājumi, kuri skar latviešu valodas lietojuma izvēli un Latvijas iedzīvotāju iespējas lietot valsts valodu. To apstiprina arī Eiropas Komisijas atbalstītais starptautiskais pētījums Latvijas Universitātē «Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā» (projekta vadītāja Latvijā – šī raksta autore). Pētījumā bija pārstāvētas Francija, Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Latvija. Tā ietvaros tika veikta aptauja, kurā raksturoti un vērtēti no respondentu viedokļa nozīmīgi, ar ārēju vai iekšēju konfliktu saistīti atgadījumi jeb kritiskie incidenti dažādu kultūru pārstāvju saziņā.

Latvijas pētījuma rezultātos dominē valodas izvēles dažādās situācijas daudzvalodīgajiem un vienvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tas, ka cilvēks valstī var iztikt, lietojot vienu valodu – krievu valodu - un tas, ka valodas izvēles situācijās psiholoģiskā diskomfortā atrodas tieši latviešu grupa, pētījumā ir negaidīts rezultāts. Tā joprojām ir «cita realitāte» jau nosauktajām ES dalībvalstīm. Pētījumā Latvijā var redzēt to, ka valodas izvēle joprojām bieži notiek par labu vienas mazākumtautības valodai - krievu valodai, kas latviski runājošajiem latviešiem un citu tautību cilvēkiem rada tieši iekšējus psiholoģiskus konfliktus (nevis ārējus) un diskomfortu.

Pozitīvs ir fakts, ka psiholoģiskajos konfliktos cietušie latviski runājošie (pārsvarā latvieši) respondenti apzinās šo situāciju, un labprāt par to pētījuma ietvaros Latvijā atklāti runāja un rakstīja. Dokumentāls krājums ar apkopotajiem dominējošajiem incidentiem palīdzētu pārtraukt latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju un nepieļaut kļūdas valodas politikas plānošanā. Pētījuma rezultātu praktisks izmantojums ļautu izvairīties no divkopienu valsts, kas ir pretstatā stabilai un drošai valstij, veidošanās.

Lai veicinātu Latvijā dzīvojošo cilvēku vienotību, ļoti noderīga ir Trešās Atmodas pieredze pamatnācijas sadarbībā ar mazākumtautībām, resp., būtu svarīgi novērtēt un izmantot Latvijai lojālo mazākumtautību cilvēku potenciālu valstī.

Informatīvajai telpai šobrīd vēl vairāk nekā 90.gados ir tendence nošķirties vienai no otras. Lai sekmētu sabiedrības drošību un stabilitāti, vajadzētu izvērtēt plašsaziņas līdzekļu, kas raksta un raida krievu valodā, atbilstību LR Satversmei, Valsts valodas likumam, Radio un TV likumam un citiem likumdošanas dokumentiem, kuros ir runāts arī par lojalitāti un valstiskajām vērtībām.

Lai apturētu sabiedrības šķelšanu, būtu vēlams iesaistīt mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt, ka krievu valodā rakstošā prese bieži runā visu mazākumtautību vārdā.

Pētījumos kopš valstiskās neatkarības atgūšanas redzams, ka valodas izvēles situācijās latviski runājošie latvieši un mazākumtautību cilvēki joprojām atrodas akomodācijas jeb pielāgošanās stadijā citas – mazākumtautības - valodas kolektīvam, un apziņas maiņas process šai sakarā ir lēns. Grozījumi ar LR Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulējot valsts valodas lietojumu, veicinātu ne tikai valsts stabilitāti un drošību, bet arī ekonomisko attīstību.

Valstij gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēs arī jaunu posmu Latvijas valodas situācijā. Pārmaiņas ir ne tikai pieaugošā ekonomiskā atkarība no lielajām kaimiņvalstīm, emigrācijas apjoms un politisko attiecību fons ar Krieviju, bet globāli procesi saistībā ar politisko, ekonomisko sfēru sadali, arvien lielāku kapitāla koncentrāciju un reliģiju savstarpējo konkurenci pasaulē. Latvijas attīstību balstīt uz vienojošajām pamatvērtībām, izsverot tendences pasaules ekonomikā, politikā un valodu, kultūru un reliģiskajā daudzveidībā, ir mūsdienīgi un tālredzīgi. Tas, neskatoties uz globālām pārmaiņām, nodrošinās Latvijas attīstību par stabilu nācijas valsti, pateicoties latviešu valodai kā cilvēkus vienojošam faktoram un kā vienīgajai valsts valodai.

* Dr. philol., Eiropas Komisijas pētījuma „Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā” vadītāja Latvijā