Viņš norādīja, ka atbalsta to ekspertu nostāju, kuri uzskata, ka vismaz valdības vadītājam ir jābūt pieredzējušam politikā, īpaši ņemot vērā faktu, ka pasaules ekonomikai draud jauna ekonomiskā krīze.
Taujāts, vai, viņaprāt, valdības vadītāja vieta būtu jāsaglabā Valdim Dombrovskim (V), Feiferis atzina, ka tas viņam liekas loģiski, jo Dombrovskim ir nepieciešamā pieredze un nebūs no jauna jāapgūst visas premjera darbam nepieciešamās lietas un iemaņas.
"Negribu teikt, ka citu partiju izvirzītie premjera amata kandidāti nav spējīgi, bet viņiem var nākties ilgi mācīties un iegūt nepieciešamos sakarus," teica Feiferis, kura skatījumā viena no Dombrovska priekšrocībām, piemēram, salīdzinot ar Zatlera reformu partijas (ZRP) virzīto Edmundu Sprūdžu, ir plašais kontaktu loks, ko viņš guvis, pēdējos gados vadot valdību. Tāpēc pragmatiskāk būtu Ministru prezidenta amatā saglabāt Dombrovski.
Savukārt finanšu un ekonomikas ministru amatos Feiferis vēlētos redzēt cilvēkus, kas būtu gatavi radikālākām reformām ekonomikas izaugsmes veicināšanai, kas stimulētu uzņēmējdarbību un attiecīgi valsts budžetā ienestu lielākus ienākumus.
Ekonomikas ministra amatā esot nepieciešams arī tāds cilvēks, kurš gatavs piedāvāt radikālākus risinājumus parādnieku problēmu risināšanai, jo tieši lielais kredītu un parādu slogs neļaujot virknei cilvēku aktīvāk iesaistīties ekonomiskajā apritē, bet vēl lielu daļu cilvēku piespiež emigrēt.
Feiferis uzskata, ka iespējamie risinājumi ir dažādi un valdībai tik ļoti nevajag klausīt starptautiskos aizdevējus, "jo arī viņi ir tikai cilvēki, ar kuriem visu var sarunāt".
Taujāts, kā raugās uz Vjačeslava Dombrovska (ZRP) nonākšanu Finanšu ministrijas vadītāja amatā, Feiferis atzina, ka viņu mazliet baida Vjačeslava Dombrovska, ar kuru gan personīgi nav pazīstams, lielā ticība tirgus ekonomikai, kas visu sakārtošot un atrisināšot. Feiferis esot sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas piekritējs un uzskata, ka par mērauklu ekonomikas politikā ir jābūt cilvēku sociālajam labumam.
Feiferis pirms kārtējo reformu un budžeta lēmumu pieņemšanas aicināja politiķus rūpīgi parēķināt, cik cilvēki pēdējo gadu laikā atstājuši valsti, cik ir nomiruši, jo nav saņēmuši medicīnisko palīdzību vai uzturu, cik bērnu palikuši bez pajumtes un klaiņo pa ielām un cik bērnu vispār nav piedzimuši valdības līdzšinējās skarbās politikas dēļ. Viņaprāt, pirms kārtējiem griezieniem valsts budžetā būtu pretī jānoliek tieši šie skaitļi.
Uz jautājumu, vai tādējādi viņš atbalsta budžeta deficīta nesamazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajam līmenim, Feiferis norādīja, ka par budžeta deficīta samazināšanas nepieciešamību viņam ir grūti spriest, jo viņa rīcībā nav detalizētas informācijas par to, kādi ir sadarbības nosacījumi ar starptautiskajiem aizdevējiem un vai tajos iespējamas kādas atkāpes.
"Tiesa, viens gan ir skaidrs - jo vairāk tiek nogriezti līdzekļi budžetā, jo mazāk iedzīvotāji saņem naudu, ko tērēt valstī saražoto preču un pakalpojumu iegādei. Veidojas lejupejoša spirāle, kas nedod nepieciešamo efektu ekonomikas straujākai izaugsmei," sprieda Feiferis, kurš ir izbrīnīts, kāpēc par to līdz šim nav runājusi Ekonomikas ministrija, kuras līdzšinējam vadītājam Artim Kamparam (V) jau sen par to bijis jārunā.
Tāpēc Feiferis uzskata, ka nākamajam ekonomikas ministram ir vairāk jāskatās uz jautājumiem, kā veicināt tautsaimniecības izaugsmi, bet jau 2012.gada budžetam jāsastāv no divām daļām - tautsaimniecības mērķiem un to sasniegšanai pakārtotajiem fiskālajiem instrumentiem.
Feiferis ir pārliecināts, ka tautsaimniecības izaugsmei un iedzīvotāju labklājības celšanai ir nepieciešama cieša sadarbība, tandēms starp Ekonomikas un Finanšu ministrijām, kuras nevar visu valsts ekonomiku pakārtot tikai fiskālajiem mērķiem.
Lai arī patlaban abas ministrijas vadīja viena politiskā spēka pārstāvji, kam vajadzētu būt ideālam variantam, Feiferis atzina, ka līdz šim saskaņotība abu ministriju darbībā izpalikusi, tāpēc vispirms ir jāizveido profesionāla ministru komanda, par kuras konsolidāciju un saskaņotu darbu jārūpējas Ministru prezidentam.
"Līdzšinējā viena no lielākajām Latvijas problēmām ir tā, ka ministrijas savstarpēji nepietiekami sadarbojas. Ja mērķis ir uzlabot tautas labklājību, tad ir jāstrādā kopā," uzsvēra baņķieris.
Par muļķībām viņš arī nosauca runas, ka valstij nav naudas. "Nauda ir! Nepieciešamās naudas summas var atrast, bet jautājums ir par gribēšanu," akcentēja Feiferis, sakot, ka naudu straujākai ekonomikas veicināšanai valdība var atrast starptautiskajos finanšu tirgos, izveidojot attīstības banku, kā arī mainot nodokļu politiku.
Par kuru partiju pats balsojis sestdien notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās Feiferis gan neatklāja, taču norādīja, ka par savu izdarīto izvēli ir priecīgs.
Jau vēstīts, ka ZRP un Vienotība, kas jau pamazām veido jaunās koalīcijas kodolu, rīt, 21.septembrī, kopā dosies uz sarunām gan ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), gan ar Saskaņas centru (SC).
ZRP un Vienotība otrdien arī vienojušās par ekspertu grupu izveidošanu no abu politisko spēku pārstāvjiem. Eksperti darbosies trīs jautājumu blokos - ekonomikā un finansēs, tiesiskumā un drošībā, kā arī humanitārajā jomā saistībā ar sociālo sfēru, izglītību un kultūru.
Jau rakstīts, ka 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās visvairāk jeb 31 mandātu ieguvusi apvienība SC, Zatlera reformu partija ieguvusi 22 mandātus, Vienotība ieguvusi 20 mandātus. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK parlamentā ieguvusi 14 mandātus, ZZS - 13.
11.Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus un 11.Saeimā ievēlētos deputātus Centrālā vēlēšanu komisija paziņos pēc visu 1027 vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu pārbaudes trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.