Tas ir vairāk, nekā prasa lielie advokātu biroji, auditorfirmas vai biznesa konsultanti. Valdībai taupības režīmā nolemjot par 15% samazināt arī valsts akciju sabiedrību valžu, padomju un darbinieku atalgojumu, _Diena _izpētīja, ko vienā lielā uzņēmumā dara padome, kas tiek uzskatīta par vienu no partiju nelegālā finansējuma formām. Kā visos lielajos uzņēmumos, arī LVM akciju turētājs (formāli Zemkopības ministrija, patiesībā ministrs) iecēlis vislielāko padomes locekļu skaitu, ko pieļauj valdības noteiktie griesti, — vienpadsmit. Nav ne kritēriju, kāpēc šie cilvēki, ne prasību izglītībai vai pieredzei, toties desmit no viņiem ir noteikta politiskā piederība. Viņiem noteiktas arī maksimālās algas — Ls 900 mēnesī katram un Ls 1200 padomes vadītājam. Kopš 2002.gada, kad KNAB izveidoja partiju finansētāju elektronisko datubāzi, visi ar uzņēmuma pārvaldi saistītie partiju pārstāvji partijām kopā ziedojuši vismaz 151 tūkstoti latu.
Dienas izpētītie sēžu protokoli liecina, ka pēdējos četros
gados sēdes notikušas 7—9 reizes gadā. Tomēr algu maksā ik mēnesi. Arī
par sēdēm, kurās viņi nepiedalās.
Vislielākā kavētāja ir jau pieminētā I.Gulbe, kura no 32 sēdēm pēdējos
četros gados apmeklējusi tikai nedaudz vairāk kā pusi. Arī šogad no
septiņām sēdēm viņa piedalījusies četrās, kas gan pārspēj 2006.gadu,
kad viņa padomi ar klātbūtni pagodināja tikai vienreiz.
Pati I. Gulbe neredz problēmu apstāklī, ka saņem naudu par neapmeklētām sēdēm. "Kāpēc ne?" viņa atjautā. "Ja materiāli ir lasīti un ja man ir kas iebilstams, tad es par to ziņoju akcionāra pārstāvim, ar kuru kontaktējos ļoti bieži. Ko es varu darīt, ja sakrīt laiki?"
Dienas aprēķini rāda, ka LVM gadījumā valdības noteiktais 15% samazinājums padomes algu fondam nozīmētu 18 360 ietaupītu latu. Ja padomi likvidētu pavisam, ietaupījums būtu ievērojams — 122 400 latu.
(Žurnālistes Sanitas Jembergas rakstu "2475 lati par sēdi" lasiet laikrakstā "Diena"!)