"Es tādus gadījumus nezinu," saka viens no vadošajiem Latvijas personālvadības speciālistiem Kaspars Kauliņš, jautāts, kā uz Latvijas lielāko uzņēmumu vadības fona izskatās B.Flika alga. "Tā būtu ļoti liela alga pat Ziemeļeiropā."
NP svētdien publiskotie dati rāda, ka Vācijas pilsonis B.Fliks pērn 11 mēnešos saņēmis vairāk nekā Ls 300 000 latu. Kā Diena jau vēstīja, lidsabiedrības prezidents, kurš vadošos amatos uzņēmumā ir kopš 1999.gada, nav iesniedzis nevienu amatpersonas deklarāciju, tiesādamies ar Valsts ieņēmumu dienestu un uzstādams, ka tas pārkāptu Latvijas — Zviedrijas līgumu par investīciju aizsardzību. Lattelecom vadība, kas arī ir zviedru kompānijai daļēji piederošs uzņēmums, deklarācijas iesniegusi vienmēr.
Kopš necaurredzamā darījuma decembrī, kad B.Flikam piederošs uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas no zviedru SAS par publiski nezināmas izcelsmes 14 miljoniem latu plus ievērojamām parādsaistībām atpirka 47,2% akciju, šis arguments ir zudis. Zviedriem airBaltic nepieder nekas, bet lielākā akciju daļa arvien ir valstij (52,6% akciju).
Raidījuma taujāts par iemesliem, kādēļ viņš atsakās atklāt algas apmērus, B.Fliks noņēma mikrofonu un intervijas vidū pameta telpu.
Astronomiskā summa mēnesī ļautu uzturēt ne vien 47 izglītības vai 54 veselības un sociālās jomas darbiniekus, bet arī līdzšinējos lielāko algu saņēmējus valsts uzņēmumos salīdzinoši padara par rūķiem. Rīgas brīvostas pārvaldes šefs Leonīds Loginovs, kurš kopā ar Lattelecom un nu arī pārņemtā Parex vadību ir vislabāk atalgotā Latvijas valsts amatpersona un regulāri kritizēts par pārmērību, saņem vairāk nekā 2,5 reizes mazāk. Arī Latvijas Bankas vadītājs saņem līdzīgi. Valsts prezidenta atalgojums ir ap Ls 3600 mēnesī, ieskaitot reprezentācijas izdevumus, un premjera alga ir apmēram Ls 2400.
airBaltic zaudējumi pērn pirmajā pusgadā sasniedza gandrīz 8 miljonus latu, bet gada rezultātus pirms auditēto paziņošanas B.Fliks atsakās atklāt. Satiksmes ministrija, kas ir valsts kapitāldaļu turētāja uzņēmumā, vismaz Aināra Šlesera (LPP/LC) vadībā piekrita B.Flika traktējumam, ka likums par valstij daļēji piederošu uzņēmumu vadības deklarācijām ir pretrunīgs un tādēļ esot jāgaida tiesas spriedums 2009.gada novembrī.