B.Fliks gan norāda, ka viņa alga nav tik augsta, kā publiski izskanējis, tā esot 14 000 latu pēc nodokļu nomaksas un nestāvot tuvu tām algām, ko saņem citās aviokompānijās Eiropā. Šīs atalgojums esot arī zemāks, nekā tas, kas B.Flikam pagājušajā gadā piedāvāts citur. Saskaņā ar raidījuma Nekā personīga iepriekš vēstīto pērn vidēji mēnesī viņš saņēma 29 000 latu lielu atalgojumu.
airBaltic šefs trešdien publicētā intervijā laikrakstā Dienas Bizness, ko viņš sniedzis rakstveidā, norāda, ka esot tiešām izbrīnīts par tik skaudīgu reakciju, it īpaši redzot pa Rīgu braukājam 100 000-150 000 latu vērtus auto, kuru īpašnieki acīmredzot pelna krietni vairāk nekā viņš.
Vaicāts par sabiedrības lielo uzmanību viņa algas jautājumam, B.Fliks vēsta, ka sabiedrības reakcijā saskata gan ekonomiskus, gan sociālus motīvus. Latviju patlaban skar nopietna finanšu, ekonomiskā un sociālā krīze, taču ne pašreizējā, ne iepriekšējā valdība nav pratusi sabiedrībai izskaidrot situāciju un parādīt izeju no krīzes un draudošā ekonomikas sabrukuma. Gluži pretēji, atskan dīvaini paziņojumi par valsts bankrotu un haotiski izteikumi par budžeta, algu un sociālās palīdzības samazināšanu. B.Fliks vērtē, ka pozitīvu ideju un risinājumu trūkums ir izraisījis saspringtu situāciju valstī un kļūst kārdinoši meklēt grēkāžus jeb vaininiekus. "Diemžēl, izvēloties mani vai kādu citu personu par šādu grēkāzi, ekonomikas attīstība netiks veicināta," raksta airBaltic šefs.
Viņaprāt, ir virkne instrumentu un metožu, kā stimulēt ekonomiku, taču priekšroka tiek dota publiski vieglāk izskaidrojamām metodēm, tādām savdabīgām raganu medībām.
Pēc viņa izklāstītā, airBaltic darbinieku un vadības algas tuvojas tām, ko analogi uzņēmumi Eiropā maksā attiecīgās kvalifikācijas speciālistiem. Savukārt algu samazināšana uzņēmumu vadībai un darbiniekiem viņa vērtējumā veicinās tikai labāko un kompetentāko speciālistu aizplūšanu no valsts.
Līdzšinējo atalgojuma politiku B.Fliks vērtē kā pareizu, atsaucoties uz aviokompānijas attīstību. Viņš norāda: pavisam ne tik sen, 2002.gadā, airBaltic bija mazākā aviosabiedrība Baltijā, bet tagad pēc pārvadāto pasažieru skaita airBaltic būšot tikpat liela kā ilggadīgās konkurentes LOT un Malev, kas darbojas daudzkārt lielākos tirgos - attiecīgi Polijā un Ungārijā. Viņaprāt, airBaltic ir rēalas izredzes kļūt par otro-trešo lielāko aviokompāniju Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
B.Fliks atzīst, ka airBaltic virknē amatu strādā cilvēki, kuru algas daudzkārt pārsniedz atalgojumu valsts sektorā un vidējo atalgojumu valstī. Taču, pēc viņa domām, ir nepamatoti salīdzināt atalgojumu valsts sektorā ar algām ļoti specifiskā kapitālsabiedrībā, pat, ja tajā ir valsts kapitāla daļas. "airBaltic vadības un darbinieku algas ir tieši saistītas ar uzņēmuma darbības rezultātiem, panākumiem un atbildību, uzskatu, ka skaudībai šajā jautājumā nav pamatojuma. Atalgojuma līmenis ir konkurētspējīgs, tomēr zemāks nekā citās aviokompānijās Eiropā," raksta B.Fliks.
Savukārt diskusiju par amatpersonas statusu aviokompānijas valdes locekļiem vērtē kā liekulību. "Šeit veidojas absurda situācija, kurā es un mani kolēģi valdē, to skaitā arī ārvalstu pilsoņi, tiekam pārvērsti par Latvijas valsts amatpersonām. Šie cilvēki strādā airBaltic labā un tikai netieši valsts kā akcionāra labā. Amatpersonas deklarācija, manuprāt, ir vajadzīga, lai varētu salīdzināt atbilstību starp amapersonai piederošajiem īpašumiem un ienākumiem vai arī noteikt iespējamus nelegālus ienākumus. Mūsu gadījumā pieprasīt valsts amatpersonas deklarāciju nozīmē tik vien kā vēlmi uzzināt atalgojumu un to izpaust publiski asas konkurences biznesa jomā," uzskata B.Fliks.
Viņš kā Vācijas pilsonis nevēloties būt citas valsts amatpersona, taču viņš esot gatavs vadīt Latvijas uzņēmumu airBaltic. "Savulaik SAS, aicinot mani darbā par airBaltic vadītāju un šo izvēli saskaņojot ar citiem akcionāriem, ieskaitot Latvijas valsti, nepielīga man pienākumu būt Latvijas valsts amatpersonai," norāda aviosabiedrības vadītājs.
Informējot par SAS piederošo airBaltic akciju pirkšanu, B.Fliks vēsta, ka akciju iegādi finansējis ar Latvijas krājbankas atbalstu, bet kā kredīta nodrošinājums kalpo lidsabiedrības akcijas. Viņš akcijas iegādājies kā privātpersona un pēc tam tās ieguldījis īpaši šim mērķim izveidotajā uzņēmumā SIA Baltijas aviācijas sistēmas, kurā viņš ir vienīgais akcionārs.