FM: budžeta izdevumi drīz tiks mazināti vēl vairāk
Iespējams lielāks deficīts
Kā liecina FM sniegtā informācija, šajā reizē budžeta grozījumi kopumā ir apcirpti par 340 milj. latu, kas nodrošina 7% lielu budžeta deficītu. Taču šis scenārijs balstīts uz cerību, ka iekšzemes kopprodukts (IK) šogad samazināsies "tikai" par 12,9%, bet realitāte izrādījusies skarbāka. Gan starptautiskie eksperti, gan Latvijas Banka (LB) paredz, ka ekonomika šogad varētu sarukt par 16—18%, kas nozīmē — jāgriež vēl vai jāpieļauj bīstami liels budžeta deficīts. Kā iepriekš aplēsusi LB, ja papildu tēriņu samazinājums netiek veikts, bet ekonomika samazinās par 16,5%, tad deficīts varētu pārsniegt 12% no IK. Pēc LB iepriekšējiem aprēķiniem, lai nepārsniegtu 7% deficītu, izdevumi jāapcērp kopumā par 700 milj. latu.
Ceturtdien valdība aizvadīja pirmo sarunu raundu ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) misiju par budžeta grozījumu sagatavošanu un stabilizācijas programmas izpildi. No tā, vai donori Latvijas spertos soļus akceptēs, ir atkarīga kārtējās aizdevuma "porcijas" saņemšana jūnijā.
Kā ļāva noprast misijas vadītājs Marks Grifits, aizdevēji varētu piekrist lielākam budžeta "mīnusam", nekā iepriekš plānots (5%), jo "recesija ir izrādījusies skarbāka". "Mums ir jābūt saprotošiem, jo apstākļi ir mainījušies. Ir svarīgi uz šīm pārmaiņām atbildēt. Kā arī, pieņemot budžetu, ir ļoti būtiski, lai būtu nodrošināta sociālā aizsardzība, un sarunās ar premjeru un FM mēs to uzsvērsim," akcentēja M.Grifits. Viņš arī apliecināja, ka lata devalvācija nav darba kārtībā.
Labos starp lasījumiem
Taču jau sagatavotie budžeta grozījumi, kurus valdība plāno apstiprināt pirmdien, Saeimā tiks iesniegti vēl pirms tam, kad tos akceptēs SVF un EK. Kā skaidro FM preses pārstāve Diāna Bērziņa, misija šeit uzturēsies līdz 5.jūnijam. Tad tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, savus secinājumus apkopos arī EK. Un tikai pēc tam tiks lemts, vai finansiālais atbalsts Latvijai tiks turpināts. Budžeta grozījumi paralēli tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, jo, pēc D.Bērziņas skaidrotā, tiem jāstājas spēkā jau jūlijā. Taču, tā kā vēl nesen veiktā makroekonomiskā prognoze kārtējo reizi ir novecojusi, iespējams, jau starp lasījumiem tiks iesniegti papildu priekšlikumi, kuri paredzēs vēl lielāku izmaksu samazinājumu. Kāds šajā gadījumā būs budžeta deficīts, vēl nav zināms, uzsver D.Bērziņa. Tas esot sarunu priekšmets ar ārvalstu aizdevējiem.
Uz kā rēķina tēriņus var apgriezt vēl, pagaidām, šķiet, nav skaidrs ne finanšu ministram Einaram Repšem (JL), kuram, pēc D.Bērziņas teiktā, par to ir "nojausma", ne premjeram Valdim Dombrovskim (JL). Kā uzsver premjers, par konkrētiem risinājumiem, kā arī par to, kādā veidā jau sagatavotie budžeta grozījumi tiks koriģēti, runāt vēl ir pāragri.
Iesaka sildīt ekonomiku
Par to, kā patlaban Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties, SVF misijas vadītājs M.Grifits izsakās arī fonda izdevumā IMF Survey: "Valdībai jāatrod ceļš, kā veicināt ekonomikas atgūšanu, kas ir ļoti grūti, ņemot vērā globālo recesiju. Turklāt valdībai jāpatur prātā savs galvenais mērķis — ieviest eiro un izvairīties no valūtas riska." Viņš uzsver, Latvijas ekonomiskā situācija sniedz arī labas ziņas: inflācija strauji samazinās, un tekošajā kontā ir vērojams neliels pārpalikums. "Taču 2009.gads būs ļoti skarbs. Latvijai būs nepieciešama starptautiskās sabiedrības palīdzība, lai mazinātu krīzes sociālās sekas," piebilst M.Grifits. Viņaprāt, ja valsts realizēs mērķus, kas noteikti vienošanās ar aizdevējiem, ekonomika sāks atgūties 2010.gadā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.