FM: budžeta izdevumi drīz tiks mazināti vēl vairāk

Un kur saeimas budzeta izdevumu samazinajums??? Vel nav veikts pietiekoss samazinajums no resnaa gala! Dombrovski pietiek grabstities gar tievo galu!

Lielisks komentārs, turklāt neparasti pārbagāts ar ģeniālām idejām! Tiešām, nevajag vemt, un krīze beigsies!

Nudien neapskaužu premjeru V.Dombrovski! Šī 19 gadu sū smelšana, nu sorry! ---------------------------------------------------- -------- Un galvenais ir tas, ka STULBAIS latvietis pievemj netu ar TUKŠU PĻĀPĀŠANU, bet kad STULBENIM būs jāiet uz vēlēšanām, tad STULBENIS nespēs norāpties no bābas un aizvilkties uz iecikrni 6.jūnijā un nobalsot! STULBENI, vispirms izpildi PILSOŅA pienākumu un tikai tad vari VEMT netā PRET ...valdību, saeimu...

"Kā uzsver premjers, par konkrētiem risinājumiem, kā arī par to, kādā veidā jau sagatavotie budžeta grozījumi tiks koriģēti, runāt vēl ir pāragri." _________________________________________________ Nekas nav pāragri - drīzāk viss ir sen jau nokavēts un nomuļļāts!

".....šķiet, nav skaidrs ne finanšu ministram Einaram Repšem (JL)... ne premjeram Valdim Dombrovskim (JL)." ___________________________________________ Ko tad viņi tur sēž, ja viņiem nekas nav skaidrs un labākajā gadījumā "ir nojausma" par to, kas būtu jādara?

--- Kad Jaunais laiks un kompānija nomainīja vienpersonīgi improvizējošā Ivara Godmaņa valdību, likās, ka nu tik tūliņ sāksies labie laiki. Bet nekā! Izrādās, arī jaunā valdība tiek balstīta uz koalīcijas bēdīgi zināmajām rebju stutēm, kad pie varas esošo partiju dižbiedri tiek sabāzti labi atalgotos un maz darba prasošos robos, iespējams, daļu no „nopelnītā” brangā atalgojuma aiznesot partijas kasei. Varbūt pat melnajai kasei. Dombrovska Jaunā laika valdībai bija ļoti liels uzticības kredīts un reālas iespējas ielikt kāju durvīs tādā nozīmē, lai valsts attīstību pavērstu prom no izzagšanas vektora. Bet nekā. Varbūt griba bija, bet varēšanas ne. Vislielākais ārprāts ir valsts strukturālo reformu reducēšana uz skolotāju un mediķu samazināšanas rēķina. Es vispār brīnos, kā viens diplomēts ekonomists var būt tik neveiksmīgs pareizas stratēģijas izvēlē izejai no ekonomiskās krīzes apstākļos, kad patiesībā ir skaidrs: valsti līdz defoltam ir novedusi pie varas esošo struktūrvienību vadītāju visatļautība savu kabatu piepildīšanā uz valsts resursu līdzekļiem, ko pietiekami neierobežo ne likumdošana, ne represīvās institūcijas, ne mediji, ne vēlētāji . Ja Dombrovskis būtu nācis klajā ar reālām strukturālajām reformām, nevis mehāniskiem samazinājumiem uz nabadzīgāko rēķina, viņš varētu cerēt uz sabiedrības un mediju spiedienu atbalsta ziņā un uz Valsts prezidenta gatavību atlaist Saeimu gadījumā, ja citi koalīcijas partneri turpina politiskās izzagšanas politiku. Taču premjers turpina „blondīnes” cienīgu gājienu: uzdod strukturālās reformas veikt pašiem vainīgajiem, kuru dēļ valsts ir šajā ekonomiskajā bedrē. Savukārt ministri, kuriem tiek uzdots samazināt izdevumus, līdzīgi rīkojas savu resoru robežās, prasot risinājumus saviem departamentiem un nodaļām, pareizāk – to vadītājiem. Un tad nu ir cik garš, tik plats. Valdis Dombrovskis nav atradis akadēmiski un profesionāli pareizu pieeju tai paradigmai, ko sauc par strukturālajām reformām. Morāle ir pavisam vienkārša: valsts pārvaldes sektorā jāmaina pieeja no vertikālajām „priekšnieks – padotais” attiecībām gan administratīvajā, gan profesionālajā līmenī, uz vertikālajām attiecībām administratīvajā ziņā, bet horizontālajām – profesionālajā ziņā. Nedrīkst būt nekādas slepenības un konfidencialitātes lietās, kur tās nenosaka valsts intereses un personu datu aizsardzība. Visām profesionālajām lietām ir jābūt pieejamām tīklā, jo caurspīdība ierobežos ierēdņa patvaļu viņa baiļu dēļ tikt pieķertam nelikumībās, savukārt nelietības uzreiz būs pieejamas citiem kolēģiem, medijiem un sabiedrībai. Valstī E-lietu resors ir ticis izveidots, taču tā sausais atlikums, kā redzam, ir tuvu nullei. Vēl vairāk – zemeņu kūkas skandāls uzrādīja izcili vāju Latvijas Republikas valsts administrācijas kapacitāti. Tā vien šķiet, ka E-lietu resors tika ekspluatēts vairāk kādas partijas favorītu, nevis valsts interesēs. Jo izdarītais ir nožēlojami mazproduktīvs. Noteikti jāuzver kāda būtiska lieta: valsts un pašvaldību ierēdņus un darbiniekus nav jācenšas atlaist. Daudzi no viņiem ir profesionāļi, taču mazdūšības dēļ pilda bieži absurdus uzdevumus un neziņo par vadības noziegumiem. Faktiski mums taču nav citu un labāku darbinieku, kurus salikt atlaisto vietā! Es aicinātu Valdi Dombrovski saprast, ka problēma ir nevis ierēdņos, bet gan valsts pārvaldes izveidotajā strupceļā! Cilvēks grib strādāt, grib radīt, bet viņam nav iespēju pašrealizēties, jo priekšā sēž boss, kurš jebkādu iniciatīvu bremzē bailēs no savas autoritātes iespējamā krituma. Un tādā situācija ierindas ierēdnis kā vienīgo izeju saskata sava labuma paaugstināšanu ar cita tipa metodēm, uz kurām priekšnieki piever acis, ja vien pašu situācija nav apdraudēta. Premjeram Dombrovskim ir skaidri jāpaziņo trīs lietas: 1. Kurš konkrēti ir arhitekts viņa valdības strukturālajām reformām (ja vien tāds eksistē, par ko ir šaubas); 2. Vai viņš maz apjēdz, ka skolotāju atlaišana un citu darbinieku samazināšana NAV strukturālās reformas; 3. Kāpēc viņš tā baidās veikt izmaiņas valsts pārvaldē pirms pašvaldību vēlēšanām: vai nav pārliecināts par savas pozīcijas pareizumu un leģitimitāti? Sabiedrība gaida no Dombrovska kunga valsts strukturālo reformu izklāstu. Ja to nevar tik ātri sarakstīt pa punktiem, tad var vismaz uzmest koncepciju. Kādas desmit lappuses. Un atrādīt tautai. Bet pat tā nav. Tas liek domāt, ka Dombrovska JL valdībā svilpo caurvējš. Kur ir kādas reālas domas, kāds sausais atlikums? Premjeram steidzami jānāk klajā ar plānu vai koncepciju par strukturālajām izmaiņām – kā panākt valsts ierēdņu un viņu priekšnieku darbību valsts attīstības, nevis savu kabatu piepildīšanas ziņā. Tas tiek sagaidīts. Ja ne – tad atā, Valdi...

''' Kad Jaunais laiks un kompānija nomainīja vienpersonīgi improvizējošā Ivara Godmaņa valdību, likās, ka nu tik tūliņ sāksies labie laiki. Bet nekā! Izrādās, arī jaunā valdība tiek balstīta uz koalīcijas bēdīgi zināmajām rebju stutēm, kad pie varas esošo partiju dižbiedri tiek sabāzti labi atalgotos un maz darba prasošos robos, iespējams, daļu no „nopelnītā” brangā atalgojuma aiznesot partijas kasei. Varbūt pat melnajai kasei. Dombrovska Jaunā laika valdībai bija ļoti liels uzticības kredīts un reālas iespējas ielikt kāju durvīs tādā nozīmē, lai valsts attīstību pavērstu prom no izzagšanas vektora. Bet nekā. Varbūt griba bija, bet varēšanas ne. Vislielākais ārprāts ir valsts strukturālo reformu reducēšana uz skolotāju un mediķu samazināšanas rēķina. Es vispār brīnos, kā viens diplomēts ekonomists var būt tik neveiksmīgs pareizas stratēģijas izvēlē izejai no ekonomiskās krīzes apstākļos, kad patiesībā ir skaidrs: valsti līdz defoltam ir novedusi pie varas esošo struktūrvienību vadītāju visatļautība savu kabatu piepildīšanā uz valsts resursu līdzekļiem, ko pietiekami neierobežo ne likumdošana, ne represīvās institūcijas, ne mediji, ne vēlētāji . Ja Dombrovskis būtu nācis klajā ar reālām strukturālajām reformām, nevis mehāniskiem samazinājumiem uz nabadzīgāko rēķina, viņš varētu cerēt uz sabiedrības un mediju spiedienu atbalsta ziņā un uz Valsts prezidenta gatavību atlaist Saeimu gadījumā, ja citi koalīcijas partneri turpina politiskās izzagšanas politiku. Taču premjers turpina „blondīnes” cienīgu gājienu: uzdod strukturālās reformas veikt pašiem vainīgajiem, kuru dēļ valsts ir šajā ekonomiskajā bedrē. Savukārt ministri, kuriem tiek uzdots samazināt izdevumus, līdzīgi rīkojas savu resoru robežās, prasot risinājumus saviem departamentiem un nodaļām, pareizāk – to vadītājiem. Un tad nu ir cik garš, tik plats. Valdis Dombrovskis nav atradis akadēmiski un profesionāli pareizu pieeju tai paradigmai, ko sauc par strukturālajām reformām. Morāle ir pavisam vienkārša: valsts pārvaldes sektorā jāmaina pieeja no vertikālajām „priekšnieks – padotais” attiecībām gan administratīvajā, gan profesionālajā līmenī, uz vertikālajām attiecībām administratīvajā ziņā, bet horizontālajām – profesionālajā ziņā. Nedrīkst būt nekādas slepenības un konfidencialitātes lietās, kur tās nenosaka valsts intereses un personu datu aizsardzība. Visām profesionālajām lietām ir jābūt pieejamām tīklā, jo caurspīdība ierobežos ierēdņa patvaļu viņa baiļu dēļ tikt pieķertam nelikumībās, savukārt nelietības uzreiz būs pieejamas citiem kolēģiem, medijiem un sabiedrībai. Valstī E-lietu resors ir ticis izveidots, taču tā sausais atlikums, kā redzam, ir tuvu nullei. Vēl vairāk – zemeņu kūkas skandāls uzrādīja izcili vāju Latvijas Republikas valsts administrācijas kapacitāti. Tā vien šķiet, ka E-lietu resors tika ekspluatēts vairāk kādas partijas favorītu, nevis valsts interesēs. Jo izdarītais ir nožēlojami mazproduktīvs. Noteikti jāuzver kāda būtiska lieta: valsts un pašvaldību ierēdņus un darbiniekus nav jācenšas atlaist. Daudzi no viņiem ir profesionāļi, taču mazdūšības dēļ pilda bieži absurdus uzdevumus un neziņo par vadības noziegumiem. Faktiski mums taču nav citu un labāku darbinieku, kurus salikt atlaisto vietā! Es aicinātu Valdi Dombrovski saprast, ka problēma ir nevis ierēdņos, bet gan valsts pārvaldes izveidotajā strupceļā! Cilvēks grib strādāt, grib radīt, bet viņam nav iespēju pašrealizēties, jo priekšā sēž boss, kurš jebkādu iniciatīvu bremzē bailēs no savas autoritātes iespējamā krituma. Un tādā situācija ierindas ierēdnis kā vienīgo izeju saskata sava labuma paaugstināšanu ar cita tipa metodēm, uz kurām priekšnieki piever acis, ja vien pašu situācija nav apdraudēta. Premjeram Dombrovskim ir skaidri jāpaziņo trīs lietas: 1. Kurš konkrēti ir arhitekts viņa valdības strukturālajām reformām (ja vien tāds eksistē, par ko ir šaubas); 2. Vai viņš maz apjēdz, ka skolotāju atlaišana un citu darbinieku samazināšana NAV strukturālās reformas; 3. Kāpēc viņš tā baidās veikt izmaiņas valsts pārvaldē pirms pašvaldību vēlēšanām: vai nav pārliecināts par savas pozīcijas pareizumu un leģitimitāti? Sabiedrība gaida no Dombrovska kunga valsts strukturālo reformu izklāstu. Ja to nevar tik ātri sarakstīt pa punktiem, tad var vismaz uzmest koncepciju. Kādas desmit lappuses. Un atrādīt tautai. Bet pat tā nav. Tas liek domāt, ka Dombrovska JL valdībā svilpo caurvējš. Kur ir kādas reālas domas, kāds sausais atlikums? Premjeram steidzami jānāk klajā ar plānu vai koncepciju par strukturālajām izmaiņām – kā panākt valsts ierēdņu un viņu priekšnieku darbību valsts attīstības, nevis savu kabatu piepildīšanas ziņā. Tas tiek sagaidīts. Ja ne – tad atā, Valdi...

Nesaprotu, tu esi naivs vai nozombēts?! Kas tev liek domāt, ka IKP kritums šogad būs 16%?! Es jau vakar izteicos, ka pirmajā cetruksnī pat bez masveida atlaišanām pēc CSP datiem IKP kritums ir 18%, tas ir oficiāli optimistiskais IKP kritums ( jo statistika vienmēr tiek piekrāsota uz pozitīvo pusi). Kā ar masveida atlaišanām un deflācijas turpināšanos IKP kritums gada griezumā var būt 16%?! Es tev saku, mazāk par 30% nu nekādi nevar būt, un šis cipars 30% būs vēl salīdzinoši labs, jo nekādu pasākumu kā apturēt deflāciju un recesiju jau nav! Ir tikai viens pasākums - turpmāka izdevumu griešana. Un tas tiek piemērots pie tiem pašiem nosacījumiem - PVN 21%, lata kurss tieši tāds pats. Tas ir reāli mēs atstājam spēkā visus faktorus, kas izraisa šo briemsīgo recesiju, bet tu ceri, ka IKP kritums būs "nieka" 16% un SVF mūs glābs dodot naudu mūsu pensionāriem! Diemžēl cerība ir muļķu mierinājums, sevišķi šajos apstākļos.

Un tas ir labi - jo vairāk apgriezīs , jo mazāks slogs būs uz reālajiem naudas pelnītājiem. Pārāk daudz ierēdņu sūc reālo darītāju asiņu.

Nu ka tā var būt, ka mēs esam totālā pakaļā?! Lelle: TP melo savās reklāmās!!! Alūksnē tilts uz Pilssalu tika uzbūvēts par ES līdzekļiem, kurus piesaistīja Igaunijas partneri caur kopprojektu. TP kretīni esot pie stūres pat to nespēja izdarīt, viņu projekts izgāzas. Ne tikai zog, bet melo arī! Tā, lūk!

Tagad var sākt apjaust superneefektīvi izmantoto ārzemju aizdevumu miljardus, kuri tika izmantoti nevajadzīga importa "tehnoloģisku spīguļu" iegādei , birokrātu armijas vajadzībām.. Visa 19 gadu ilgā ekonomikas nākotnes vīzijas neesamība ir ļoti labi izplānots pasākums - graujošs ideoloģiski un ekonomiski. Jāsāk ticēt eiroskeptiķu tēzei, ka nebijām gatavi iekļauties Eiropas ekonomikas mehānisma apritē, kā rezultātā kļuvām par veiklu bezgožu parazitēšanas kāres upuriem.

Tas bija skaidrs jau sen. Izskatās, aizņēmumu nedabūsim, jo reāli jau nekādas strukturālas reformas neveic, ierēdņu uztur. tāpat paredz tuvu miļjardam latu, vairāk, kā medicīnai un izglītībai. Izskatās, visi gaida, ka, gan jau, kaut kā, viss pats no sevis nokārtosies. Bet arī cik var griezt, pēc manām diomām, jāsamazina beidzot tas PVN, un nedaudz jādevalvē lats, plus vēl jākreditē uzņēmēji no valsts bankas, nevis komercbankām, kaut kur tā darot, aizmrsu kur, tas, vismaz, atdzīvinās uzņēmējdarbību. Nu skaidrs, ka devalvācijai ir daudz sliktas puses, bet ir arī pozitīvās, bet, kādas perspektīvas tagadējai politikai? Nākamreiz griezīs ko - pensijas, un ar ko tas viss labāks par devalvāciju?

Vienu ekonomikas sildīšanas soli zin katrs uzņēmējs.Beidziet muļļāties un vienreiz atceļiet PVN priekšapmaksu, kad nodoklis valsltij jāmaksā vēl pašiem nesaņemot piķi par sniegto pakalpojumu.Man ir jautājums- kāpēc to vēl tikai apspriež, it kā plāno līdz varbūt rudenim, ja varētu pieņemt stundas laikā?Pieņemu, tāpēc, ka vadoņiem pietuvinātiem čomakiem,vida spici ieskaitot, tad beigtos PVN izkrāpšanas shēmas, tāpēc arī stiepj to gumiju.Tikmēr normālie biznesi bankortē kāliem, jo bankas naudu nedod un valsts vēl prasa savu daļu ko pats uzņēmējs vēl nav saņēmis.

Augulis (ZZS), REPŠE (JAUNAIS LAIKS), DOMBROVSKIS (JAUNAIS LAIKS) , BRIGMANIS (ZZS)

Ja SCP Loskutovs nebūtu nolaidis uz grunti KNAB seifus, arī būtu labāk :))))