Normu, kas solītu garantiju sniegšanu visiem kredīta ņēmējiem, ja tas izmantots vienīgā mājokļa iegādei vai remontam, deputāti noraidīja vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā formulējuma dēļ, jo tas esot pārāk vispārīgs un attiecināms teju uz visiem hipotekārā aizdevuma saņēmējiem uz nenoteiktu laiku. Otrkārt, Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka šī norma citā redakcijā jāietver Likumā par budžetu un finanšu vadību.
Ministrijas ierosinājums paredzēja, ka privātpersonām, kas nespēj pildīt kredīta saistības, «tiek sniegtas garantijas par šo kredītu saistību izpildi». Tādējādi no šī likuma panta izrietētu, ka tiesības saņemt valsts garantiju būtu ikvienam, kas nespēj pildīt saistības, turklāt tajā būtībā tiek noteikts, ka galvojumu nedrīkst atteikt nevienam, ja vien kredīts ņemts vienīgā mājokļa iegādei vai remontam. Tiesa, likumprojektā nav noteikts, kas šīs garantijas sniedz.
Pret šādu likuma panta formulējumu iebilda gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Deputāts Kārlis Leiškalns iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja likumā tiks iekļauts šāds punkts, tad «valstij Finanšu ministrijā jāatver palīdzības kase».
LKA vadītājs Teodors Tverijons uzvēra, ka Ministru kabineta noteikumos par kredītu garantiju piešķiršanas kārtību, kas šobrīd ir tapšanas stadijā, «ir pietiekami daudz debesmannas», jo no banku puses tie prasa daļas kredīta norakstīšanu
Kā Dienai sacīja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Ronalds Fišers, Saeimas komisijas šīs dienas lēmums nozīmētu to, ka valsts varētu garantēt par kredītņēmējiem un viņu spēju samaksāt savu kredītmaksājumu, bet nevarētu uzreiz maksāt lielāko daļu kredītmaksājumu tā cilvēka vietā, kam vajadzētu tūlītēju palīdzību līdz ar programmas iedarbināšanu.
Patlaban programmā ir paredzēts, ka valsts vispirms galvo par kredītņēmēja spēju kārtot savas saistības un steidz palīgā kredītmaksājuma samaksā tikai tad, ja cilvēks zaudē ienākumus vai darbu programmas gaitā. Taču bezdarbnieku gadījumā bija paredzēts izņēmums – valsts sāk maksāt 90% no kredītmaksājuma uzreiz, turklāt to maksā tikai par pusi aizņēmuma, jo atlikušos 50% kredīta bankām aptuveni uz trim gadiem jāiesaldē, teica ministrijas speciālists.
Tagad FM ir dilemmas priekšā – vai paredzētais izņēmums bezdarbniekiem ir jāizslēdz vai arī jādomā, kā to varēs ietvert Likumā par budžetu un finanšu vadību. «Domāsim, kā rīkoties,» noteica R.Fišers.
Diena jau ziņoja, ka iecerēto programmu grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam paredzēts sākt marta beigās. Tās dzīvotspēja būs atkarīga no banku atsaucības, jo programma būs brīvprātīga. FM cer, ka vismaz lielākās bankas iesaistīsies kredītņēmēju glabāšanā. Swedbank un SEB banka iepriekš Dienai pauda gatavību iesaistīties.
Programmu paredzēts īstenot divus gadus, tai no starptautiskā aizdevuma banku stabilizācijai paredzēti 80 milj. latu. Kredītņēmējiem, kuru vietā valstij nāksiet maksāt kredītmaksājumu, šī nauda desmit gadu laikā pēc programmas beigām būs jāatdod. Savukārt bankām tiem, kas rātni paši būs maskājuši par saviem kredītiem, 20% kredīta būs nānoraksta.