Šā gada janvārī-augustā valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taču tas ir samazinājies par 44,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērnā gada astoņiem mēnešiem, un to pamatā noteica straujāks izdevumu kāpums.
Kopumā šogad tiek plānoti augstāki izdevumi tieši gada pēdējos mēnešos, kas saistīts ar intensīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā rezultātā sagaidāms, ka līdz šim uzkrātais kopbudžeta pārpalikums tiks pilnībā iztērēts un izdevumi pārsniegs ieņēmumus.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos pieauga par 98 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5,787 miljardus eiro. Ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%, kur lielāko pieaugumu sniedza ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa - par 88,4 miljoniem eiro jeb 8%, kas skaidrojams ar patēriņa pieaugumu, kā arī ar atmaksu samazināšanos, jo daļa no atmaksām tika veiktas 2013.gada decembrī.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 13,2 miljoniem eiro jeb 9,8%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri-augustu, ko veicināja nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības pieaugums, kā arī iedzīvotāju savlaicīgi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu. Darbaspēka nodokļu izpildē, salīdzinot ar pērnā gada astoņiem mēnešiem, bija vērojams ieņēmumu pieaugums - ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauga par 26,3 miljoniem eiro jeb 3%, savukārt uz kopbudžetu attiecināmie ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām palielinājās par 1,7 miljoniem eiro jeb 0,1%.
Tajā pat laikā sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitījumi valsts fondēto pensiju shēmā pieauga par 53,6 miljoniem eiro jeb 47%, taču tie nav uzskatāmi par kopbudžeta ieņēmumiem, norāda FM. Atšķirībā no pārējiem nodokļu ieņēmumiem ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šā gada astoņos mēnešos samazinājās par 4,4 miljoniem eiro jeb 1,8%. Šādas izmaiņas noteica augstākas nodokļa atmaksas, kam iemesls galvenokārt ir nodokļu atvieglojumu piemērošana par nesadalīto peļņu, kā arī investēšana pamatlīdzekļos. Kopumā šā gada astoņu mēnešu nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,7% apmērā.
Savukārt nenodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ievērojami saruka - par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,1%, ko lielā mērā noteica samazinājums ieņēmumos no dividendēm, jo daļa uzņēmumu, kas iepriekš veica maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, 2014.gadā tika atbrīvoti no šo maksājumu veikšanas. Tāpat samazināšanos ietekmēja šogad nesaņemtie ieņēmumi no valstij piederošā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības.
Janvārī-augustā konsolidētā kopbudžeta izdevumu pieauguma temps (par 2,7%) pārsniedza ieņēmumu pieauguma tempu (par 1,7%) un kopumā izdevumi bija 5,474 miljardi eiro. Izdevumu pieaugums bija vērojams tādās uzturēšanas izdevumu pozīcijās kā atlīdzība (par 68,8 miljoniem eiro jeb 6,1%), subsīdijas un dotācijas (par 40,1 miljonu eiro jeb 3,9%), sociālie pabalsti (par 20 miljoniem eiro jeb 1,3%), iemaksas ES budžetā (par 14,8 miljoniem eiro jeb 8,2%). Turpretī kapitālie izdevumi samazinājās par 10 miljoniem eiro jeb 2,2%.
Izdevumu pieaugums atlīdzībai ir skaidrojams ar minimālās darba algas paaugstināšanu un atalgojuma izlīdzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem no šā gada sākuma, skaidro FM. Tāpat pieaugums bija vērojams izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai Satiksmes ministrijai, kā arī augstākiem izdevumiem Veselības ministrijai valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošināšanai. Lai gan kopējais bezdarbnieku skaits samazinās, tomēr pieaug bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits, kā arī palielinās pabalstu apmēri. Tas ietekmē izdevumu kāpumu sociālajiem pabalstiem.
Atbilstoši pēdējām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.gadā tiek prognozēts 1% no IKP apmērā, taču šobrīd prognozes tiek aktualizētas. Tāpat ir sākts eirozonas dalībvalstu gadskārtējais budžeta plānošanas un lēmumu pieņemšanas koordinācijas process, kas paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij sākotnējais nākamā gada Vispārējās valdības budžeta plāna projekts būs jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šā gada 15.oktobrim.