FOTO: Birkerts apmierināts ar Gaismaspils būvdarbu gaitu

Būvlaukums nav pārpildīts ar darbaspēku, bet katrs dara to, kas viņam jādara,” atzīst G.Birkerts un norāda, ka labas atsauksmes par Gaismaspils būvlaukumu dzirdējis arī Eiropā. Arhitekts norāda, ka sevi pierādījusi arī ideja par bibliotēkas maketa izveidošanu. Birkerts teic, ka galvenā doma, veidojot maketu, ir tā, ka tas palīdzēs taupīt, atrisinot problēmas, kas varētu rasties būvdarbu laikā jaunajā ēkā. “Ja rodas problēma, to varam atrast šeit, bet nevis tur, kur ir vai nu jāapstādina darbs vai jāplēš kaut kas nost,” tā Birkerts. Arī I.Dālderis skaidro, ka makets ir vieta, kur paredzētie materiāli tiek pārbaudīti praksē. Gaismaspilī paredzēts ievietot ļoti daudz labu un savstarpēji sarežģīti savienojamu materiālu, tāpēc pēc maketa varēs spriest par ēkas vizuālo izskatu – par to, kāda izskatīsies fasāde, tonis, kāds būs jumts, iekšējās apdares materiāli, gaismas ķermeņi. “Tiks ņemti paraugi, ievietoti šajā ēkā, un šeit varēs apskatīt, kā tas iederas, kā tas strādā mūsu vidē, un vai dod to efektu, kas ieplānots,” norāda Dālderis. Maketā tiks apskatīts, kā dažādās gaismās mainās fasādes tonis un ēkas forma. Tāpat ar maketa palīdzību tiks pārbaudīta ēkas apsildīšanas sistēma, dzesēšana, mitruma kontrole. “Maketā būs koka grīdas, tepiķis, akmens grīdas, tiks izmēģināti visi materiāli, un tie tiks savienoti kopā no grīdas uz vertikālēm, kur būs koks, reģipsis, stikls,” skaidro Birkerts. Diena jau iepriekš  rakstījusi, ka maketa veidošanas izmaksas lēšamas ap 25 tūkstošiem latu. Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka bažām par to, ka nauda izlietota veltīgi, nav pamata, jo uzceltā maketa ēka tiks saglabāta. “Ēka parādīs to vēsturi, kā notikusi šī izvēle, un makets būs pietiekami interesants apskates objekts par lietām, kuras varēja būt, vai kuras nenotika,” teic Saukāns un norāda, ka izveidotajās telpas pēc nepieciešamības varēs izmantot gan bibliotēka, gan Kultūras ministrija (KM). Tikšanās laikā tika apspriesti arī jautājumi par turpmāko būvdarbu gaitu. Kā atzina KM Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītājs Zigurds Magone, līdz gada beigām būvdarbi norisināsies kā plānots. Savukārt būvniecība nākamajā gadā atkarīga no valsts budžetā atvēlētajiem līdzekļiem. “Pirmatnējās valsts saistības ir par 42 miljoniem latu. Tas, ka viņi nebūs, tas ir skaidrs, jautājums - cik tad viņu būs,” teic Z.Magone un norāda, ka pašreiz grūti plānot darbus, sevišķi tos, kas saistīti ar fasādi, jumtu un apdari. “Pacietīsimies un sagaidīsim budžetu, un tad arī plānosim nākamo gadu un visu turpmāko projekta realizāciju. Ja šī finansējuma nebūs, tad mainīsies arī realizācijas termiņš,” tā Z.Magone.