Gulbenes pensionārs Indulis Krievs A.Šķēlem atgādināja, ka bijis klāt pirms 12 gadiem, kad viņš dibinājis TP, un neredzot atšķirību starp to, ko politiķis teicis toreiz un ko sola tagad. «Tās pašas runas dzirdēju toreiz un tagad, bet, kas pa šiem 12 gadiem ir izmantots, izņemot iespēju pakampt tos miljonus, par kuriem raksta Lato Lapsa? Šķēle un viņa pakalpiņš Kalvīša kungs ir novedis šo valsti un tagad šie kungi to grib atkal pacelt,» uz pretrunām starp A.Šķēles jaunajiem solījumiem un viņa ilgo darbību politikā norādīja pensionārs.
TP līderis uz to norādīja, ka vairākus gadus nav bijis politikā un TP premjers Aigars Kalvītis nav ieklausījies visos viņa padomos. Savukārt L.Lapsas grāmatā Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu rakstītais esot tikai «dažādi piedēvējumi». Grāmatā pie katra apgalvojuma rakstīts «iespējams», lai, Šķēlesprāt, izvairītos no iespējamas tiesvedības, tādēļ L.Lapsas apgalvojumi, tāpat kā pensionāra I.Krieva teiktais esot vien viedokļi, par kuru tiesībām tikt brīvi paustiem A.Šķēle vienmēr sola cīnīties.
L.Lapsa Dienu informēja, ka intereses pēc pārbaudījis vārda «iespējams» attiecinājumu uz A.Šķēli grāmatā. «Man jāsaka, ka Gulbenes vizītē Šķēles kungs pensionāram Krieva kungam ir melojis kā zirgs (lai zirgs man piedod). 311 lappušu grāmatā vārds «iespējams» tieši uz melīgo Šķēles kungu attiecināts nevis «pie katra apgalvojuma», bet precīzi četras reizes,» vēsta autors, kurš arī izkopējis attiecīgos citātus. Tajos minētais vārds izmantos sekojoši: «(...) bilst kāds, iespējams, vēl pamatīgāk, kaut ne tik tieši «apmests» mūsu varoņa ekskolēģis»; «(...) melojis, iespējams, pat vairāk nekā cilvēks hūtē»; «Kaut tikpat iespējams, ka viņš to pat nenojauta, pārliecināts, ka «lietas» ir pilnībā sakārtotas jau sen iepriekš»; «Jau 1999.gada jūlijā Andris Šķēle uz deviņiem mēnešiem trešoreiz tika pie Ministru prezidenta portfeļa un daudz tiešākām, būtiskākām svirām, lai, iespējams, īstenotu savas un «domubiedru» - nu, vismaz atsevišķu - intereses un vajadzības».
A.Šķēle kritizēja līdz šim izskanējušās idejas par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešanu. Viņaprāt, «progresivitāte jāievieš no otra gala», nosakot, ka IIN vispār nebūtu jāmaksā no algas daļas, kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu. «Es vienmēr esmu aizstāvējis un aizstāvēšu cilvēkus, kas prot nopelnīt pat, ja kāds teiks, ka es aizstāvu bagātos,» teica A. Šķēle. TP kā labēja konservatīva partija nekad nepiekritīšot idejai par progresīvā IIN ieviešanu, piemēram, no 300 latiem uz augšu, kā izskanējis iepriekš. «Tad mēs realizētu boļševiku ideju padarīt visus vienlīdz nabagus, nevis radītu visiem vienlīdzīgas iespējas augt.»
LPP/LC līderis savukārt uzsvēra darbadevēju lomu. A.Šlesers uzskata, ka politisko spēku konsolidācija nevainagosies panākumiem, ja tai nepievienosies uzņēmēji, «kas maksā algas saviem strādniekiem, nodokļus valsij un uztur šo valsti». Tie, kuri brīdinot, ka uzņēmēju ienākšana politikā nav pieļaujama, jo viņus vada intereses, patiesībā vēloties, lai politikā ienāk diletanti un bezdarbnieki. «Pārāk daudz viduvējību un pārāk maz līderu ir politikā,» uzskata A.Šlesers. Minot sevi kā piemēru, LPP/LC līderis uzsvēra, ka tieši pieredze uzņēmējdarbībā viņam vēlāk palīdzējusi kaut ko sasniegt politikā.
Abi politiķi solīja aizmirst vecās domstarpības, kas reiz bija starp TP un LPP/LC tagad iekļāvušos Latvijas ceļu. Esot nepieciešams nācijas saliedēšanās process, kurā cilvēki sāktu atkal cits citam uzticēties un būtu gatavi dot valstij vairāk, nekā valsts no viņiem prasa, teica A.Šķēle.
Viņš atzina, ka TP savulaik asā konkurence ar Latvijas ceļu no vienas puses ļāvusi katrai no partijām pārbaudīt savus labākos cilvēkus, no otras puses «radījusi personiskas sarunāšanās problēmas». Šobrīd, kad valsts ir krīzē, esot svarīgi nolikt personisko malā. «Ir jānoliek pie malas viens otrs vietējās nozīmes kreņķis un nesaprašanās,» mudināja A.Šķēle. Ja TP un LPP/LC to spēšot, tās iegūšot jauna vēriena reģionālo ietekmi un pārstāvniecību.
«Tautas partija nekad nav bijusi Rīgas Doma laukuma partija, mēs neesam cilvēki, kas sēž Doma laukuma kafejnīcās, kur top politika. Tādēļ šos konsolidācijas jautājumus mēs izrunāsim atklāti, neaizverot durvis, lai cilvēki redz, kādā veidā top politika, nevis paslepeni Meierovica dzīvokļos un Rīgas Doma laukuma kafejnīcās. Tas ir pamats nācijas konsolidācijai,» izteicās TP līderis.
Gulbenieši ziņkārīgi par AŠ 2
Jau ziņots, ka šodien uz tikšanos ar (AŠ)2 jeb Tautas partijas un LPP/LC līderiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli Vecgulbenes muižā bija ieradušies daudzi cilvēki, ne tikai no Gulbenes, bet arī citām pilsētām. Starp TP un LPP/LC biedriem var atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus, kuri nav šo partiju aktīvisti. Zāle ar 400 vietām ir pilna.
Viena no sanākušajiem, TP jaunatnes organizācijas biedre Justīne Baltiņa, kura strādā Gulbenes jauniešu centrā, rāda uz abu politiķu reģionālās turnejas pazīšanās zīmi (AŠ)2: «Paskatieties – tas ir gandrīz kā likteņa pirksts, ka abiem vārds un uzvārds sākas ar AŠ».
Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja stāstīja, ka atnākušas «ziņkārības pēc». I.Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik premjers būdams pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakulei ir cerība no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt solījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot – varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannaju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās», bet viņa nezina, vai būs dūša pajautāt pašam A. Šķēlem.
Vietējais Gulbenes uzņēmējs Normunds Mazūrs (TP), kura firma nodarbojas ar degvielas karšu apkalpošanu, aktīvajā politikā nākt negrasoties, jo viņam «jātaisa valstij nodokļi». Šodien viņš grib redzēt, vai TP un LPP/LC kopīgs starts vēlēšanās var ko labu dot valstij. N. Mazūrs uzskata, ka A. Šķēle nokavējis ar atgriešanos politikā un tuvākie mēneši parādīs, vai TP līderis spēs pierādīt, ka viņa laiks politikā nav pagājis. «Jādomā globāli, nevis kurš ko var zaudēt vai iegūt,» par A. Šķēles un A. Šlesera sadarbību saka Gulbenes uzņēmējs.
Uz Gulbeni atbraukusī, TP Cēsu nodaļas biroja vadītāja Irma Vilka vēl ir piesardzīga par abu partiju konsolidēšanos, sakot «to vēl paskatīsimies». Bet vēl viena TP Cēsu nodaļas biedre Maruta Blaua uzskata, ka «tas ir reālākais, kas šajā muļķu valstī var būt.» «Cilvēki, kuri paši prot nopelnīt, zinās, kā radīt darbavietas, nevis ar pabalstiem radīt liekēžu slāni». Lidijai Eglītei no TP Cēsu nodaļas nesen uz Angliju darbu meklēt aizbraukusi meita. M. Blauu un L. Eglīti skāris bezdarbs – M. Blaua bijusi būvdarbu vadītāja, bet L. Eglītei bijis savs kokapstrādes un nekustamā īpašuma bizness. LPP/LC Ogres novada nodaļas koordinators Edgars Mežeckis atzīst, ka daļai biedru partijā vēl domas dalās. Viņu pašu bažīgu dara tas, vai negatīvisms, kas daļā vēlētāju esot pret Andri Šķēli, nepārmestos arī pret A. Šleseru.
Pensionārs, LPP/LC biedrs Ivars Millers, kurš uz Gulbeni atbraucis no Ogres novada, uzskata, ka abu partiju konsolidācijā ir gan plusi, gan mīnusi, bet ar Tautas partiju vērts startēt kopā vēlēšanās kaut vai tikai dēļ nosaukumā ietvertā vārda «tauta». «Tautas partija ir labs nosaukums – ar to var braukt kaut desmit reižu tālāk.»
Zālē redzams arī bijušais TB/LNNK biedrs, par vēlēšanu dokumentu viltošanas organizēšanu 9. Saeimas vēlēšanās cietumsodu izcietušais Juris Boldāns. Ne TP, ne LPP/LC viņš pagaidām nedomājot stāties, bet atbraucis paskatīties. «Personīgi viņi abi man ir autoritātes kā Andris, tā Ainārs. Ir ko pamācīties no viņiem, kā politiku vest,» saka J. Boldāns. Zālē viņam līdzās sēž Balvu domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Ņikuļina (TP).
A.Šķēle un A.Šlesers piektdien uzsāka diskusiju ciklu reģionos par Tautas partijas un LPP/LC ciešāku sadarbību. Publisko diskusiju mērķis būšot noteikt, vai abas partijas var sadarboties vienotā priekšvēlēšanu apvienībā. Diskusijas notiks vairākās vietās Latvijā laikā no 23.aprīļa līdz 15.maijam. Politisko partiju līderi iepriekš norādījuši, ka pirmo reizi vēsturē apvienības izveidošanas process notiks publisku debašu formā.
(pievienota 4.rindkopa)